"Intervijas laikā ikviens, gribot negribot, koncentrējas domai, aizmirstot par pozēšanu, par to, ka tiek fotografēts, turklāt saruna lielākoties ir pietiekami gara, lai es paspētu atrast savai iekšējai prasībai atbilstošu kadrējumu," saka Ansis Starks, kura izstādes varoņi ir slaveni cilvēki – baleta mākslinieks Mihails Barišņikovs, mākslinieks Ilmārs Blumbergs (1943-2016), reklāmas guru Neils Frenčs, makroekonomists Džefrijs Frankels, aktrise un režisore Līva Ulmane, Viņa Svētība Dalailama, dzejnieks Uldis Bērziņš, čellists Miša Maiskis, dziedātājs/a Baby Dee, mākslinieki Kristians Boltanskis, Laris Strunke un citi.
Izstāde parāda trīsdesmit sešas personības vairāk nekā divsimt fotoportretos, kurus papildina Ulda Tīrona atlasīti fragmenti no "Rīgas Laika" intervijām ar izstādes varoņiem.
Izstāde notiek Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2016 programmā. Ekspozīcijas pirmo stāvu veido lielformāta darbi – melnbalta druka uz krāsotām koksnes šķiedras plāksnēm (207 X 138 cm).
Izstādes autora vēlme - "lai skatītājs nokļūtu starp sejām, kas lielākas par viņu pašu, nedaudz atgādinot brīdi, kad fotografēju, kad esmu vien savas acs lielumā un visu uzmanību aizņem sejas ainava tuvplānā".
Otrajā stāvā izliktas mazāka izmēra melnbaltas fotogrāfijas (30 x 20 cm), kurās katram portretam ir variācijas. Par fotografēšanas mērķiem Ansis Starks runā lakoniski: "Mans personīgais mērķis ir īstenot darbus, kuros ir redzami man aktuālie lielumi: attēla telpiskums, objektu apjoms un faktūra, gaisma un ierobežojošie faktori. No fotogrāfiskā viedokļa portretējamais mani vispirms valdzina kā nemitīgi mainīgs skulpturāls elements telpā un gaismā. Nākamais svarīgākais ir mirklis, kad šo "elementu" caurstrāvo personība".
Izstādes konteksts ir fotovaloda - dokumentalitātes evolūcija. Laikmetīga dokumentālista skats uz pasauli ir paradoksāls – tas cenšas izvairīties no priekšstatiem un tiecas uztvert situāciju vai personību bez informācijas, kas radījusi populārā tēla auru. Laikmetīgais dokumentālists meklē punctum, kas nav sentimentāls, precīzāk - tādu punctum, kas līdz šim nav ticis atpazīts kā sentimentāls daudzo kulturoloģisko tekstu klāstā. Līdztekus novitātēm Anša Starka attēli ir saistīti ar tradīciju fotografēt cilvēku sejas tuvplānā un ar uzskatu, ka sejas vaibsti, tajos iedziļinoties, spēj atklāt personību. Anša Starka darbi ir jauna lappuse Latvijas fotogrāfijā labi pazīstamam melnbalto portretu žanram, tie veido turpinājumu tā dēvētajam kultūras portretam, kas bija plaši pazīstams Latvijas PSR, savu uzplaukumu piedzīvojot 70. un 80. gados laikrakstā "Literatūra un Māksla", žurnālā "Liesma", kā arī citos izdevumos un fotoizstādēs. Izstādes kontekstu veido arī Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2016 satura prioritātes – atmiņas, sapņi un realitāte, vienlaikus izvirzot jautājumus par attēla lomu mūsdienās.
Ansis Starks (1980) ir kļuvis pazīstams kā izcils arhitektūras un izstāžu dokumentētājs, kurš niansēti iedziļinās objekta un telpas saspēlē. Kopš 2009. gada pozicionējot sevi ka brīvmākslinieku, viņš sadarbojas ar vadošajiem Latvijas arhitektu birojiem un izstāžu veidotājiem, regulāri publicējas žurnālos "Latvijas Architektūra", "Deko", "Rīgas Laiks". Strādājis aģentūrā A.F.I. kā preses fotogrāfs (2006-2009). Ieguvis Biznesa vadības bakalaura grādu tirgvedībā Latvijas Universitātē (2002).
Izstādi "Portreti RL" rīko Mākslas stacija Dubulti, kuratore Inga Šteimane. Izstādes scenogrāfs Austris Mailītis. Izstāde notiek Rīgas Fotogrāfijas biennāles programā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
