Foto: Akcijas – diskotēkas 'Cits Purvītis 2013/2014' balvu saņēmusi Izolde Cēsniece
Foto: Publicitātes foto

Piektdien, 20. februārī, Ģertrūdes ielas teātrī notika akcija-diskotēka "Cits Purvītis 2013/2014", kuras mērķis bija pakļaut kritiskai analīzei Latvijas nozīmīgāko vizuālās mākslas balvu – Purvīša balvu, vienlaikus piedāvājot alternatīvu laikmetīgās mākslas procesu dokumentāciju, stāsta pasākuma organizatori.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Ja Purvīša balva orientējas uz tādu mākslas stratēģiju, kas balstās vizuāli iespaidīgā efektā un "pārbaudītās vērtībās", tad akcijas dalībnieki vēlējās pievērst sabiedrības uzmanību arī citām mākslas praksēm, kas ārišķīguma un formālās funkcijas vietā uzsver darba kritisko un konceptuālo potenciālu, paplašinot mākslas robežas un meklējot jaunas izteiksmes formas.

Vienlaikus akcijas rīkotāji pauž gandarījumu, ka mākslinieks, kas tika pārstāvēts abos "purvīšos", proti, Miķelis Fišers, ieguvis arī Purvīša balvu, un pauž cerību, ka nākamā Purvīša balvas kandidātu izlase spēs aptvert Latvijas mākslas ainu daudzbalsību.

Astoņus akcijas balvas nominantus izvēlējās jaunākās paaudzes mākslas zinātnieki un kritiķi: Maija Rudovska, Jana Kukaine, Kaspars Lielgalvis, Valts Miķelsons, Antra Priede, Šelda Puķīte un Inga Lāce. Nominantu Izoldes Cēsnieces, Ievas Epneres, Ivara Grāvleja, Andas Lāces, Mika Mitrēvica un Kristīnes Kursišas darbi tika izstādīti akcijas izstādē, bet trīs mākslinieki – Ēriks Apaļais, Miķelis Fišers un Maija Kurševa – akcijā piedalīties atteicās. 

Akcijas "Cits Purvītis" balvas saņēmējs tika izvēlēts izlozes ceļā, un šajā gadījumā tā bija māksliniece Izolde Cēsniece. Akciju apmeklēja kultūras un mākslas nozares pārstāvji un izstādes atklāšanā viesojās arī kultūras ministre Dace Melbārde.

Izolde Cēsniece akcijai "Cits Purvītis" bija nominēta par izstādi "Latvijas jaunās mākslas vēstures DNS portrets" (6.08.–18.09.2014., Latvijas Laikmetīgās mākslas centra Ofisa galerija) un akcijas izstādē bija skatāma daļa no darba. Šajā izstādē māksliniece bija apkopojusi skolēnu viedokļus par mūsdienu Latvijas mākslu, parādot to attālumu, kas šķir mākslas pasauli no lielas daļas sabiedrības. Izstādes ietvaros Izolde Cēsniece aktualizē kritērijus, kas noteiktu mākslinieku padara par izcilu un ļauj viņa vārdu ierakstīt mākslas vēsturē. 

"Spoguļojoties jaunākās paaudzes "nevainīgajā" apziņā, Izoldes Cēsnieces izstāde "Latvijas jaunās mākslas vēstures DNS portrets" ir izcils laikmetīgās mākslas pašrefleksijas piemērs. Izstāde-pētījums ar zinātnisku precizitāti – Nīčes "jautrās zinātnes" nozīmē – zem lupas noliek ne tikai mākslas uztveres un saprašanas nosacījumus, bet arī izdara maigu vivisekciju Latvijas kritiskā diskursa "ķermenī"" – par Izoldi Cēsnieci saka akcijas "Cits Purvītis" eksperte Jana Kukaine.

Ieva Epnere akcijā izvēlējās izstādīt video "Ekstremāla fūga vienai balsij. Laima" no izstādes "Telpas atmiņa" (15.03.–28.04.2013 kim? laikmetīgās mākslas centrs). Valts Miķelsons Epneres darbus komentē sekojoši: "Gan izstāde kim? diskursīvajā ietvarā, gan darbi "medijspecifiskajā" Fotomēnesī rāda fragmentēta, daudzbalsīga skatījuma priekšrocības. 

Šķietami pretrunīgas lokālās kultūrvēstures atteikšanās vienojas līdzenā video, bet izvēlēto telpas atmiņas priekšmetu kopums nesirgst ar melanholisku fiksāciju uz pagātni, pārliecinoši iespiežoties tagadnes pieredzē."

Ivars Grāvlejs akcijā bija nominēts un izstādīja darbu "Informatīvi – muzikāls, vizuāls un interaktīvs ieskats dažu Latvijas fotogrāfu daiļradē", kurš bija skatāms izstādē "Urban Viewfinders. Laikmetīgā Baltijas un Ziemeļvalstu fotogrāfija" (08.05.–05.06.2014 Rīgas mākslas telpa). Neskatoties uz to, ka nākamajā dienā pēc izstādes Urban Viewfinders atklāšanas darbs tika izslēgts, jo tika saņemtas fotogrāfu sūdzības par viņu autortiesību pārkāpumu un draudi ar tiesu darbiem, "Cita Purvīša" atklāšanā tā interaktīvo karaoki dziedāja gan akcijas dalībnieki, gan kultūras ministre Dace Melbārde. 

Maija Rudovska Grāvleja radošo darbību komentē sekojoši: "Ivara Grāvleja prakse Latvijas mākslas vidē ir zīmīga tāpēc, ka viņa provokatīvie, tiešie un vienlaikus humora un ironijas pilnie mākslas darbi liek pārskatīt pieņemtos kanonus un autoritātes, palūkoties uz zināmo no cita skatu punkta un atkal no jauna jautāt par mākslas būtību un lomu. Viņš noteikti ir tas, kurš izārstē mākslu no tās sirgšanas ar augstprātību, piešķirot tai krietnu devu rotaļīguma un kritikas."

Anda Lāce akcijai "Cits Purvītis" bija nominēta par divām performancēm: "Kokons" (20.04.2013. mākslinieces darbnīca, VEF, kopā ar Platonu Buravicki) un "Ķekars" (19.12.2013. Totaldobže mākslas centra Mazā zāle, VEF, kopā ar Eviju Skuķi). Izstādē bija skatāmas abu performanču dokumentācijas. "Māksliniece 2013.–2014. gadu laikā paralēli glezniecībai pastiprināti ir pievērsusies mākslas performancēm. 

Tās tiek veidotas gan individuāli, gan kopā ar laikmetīgās akadēmiskās mūzikas komponistiem un izpildītājiem. Performancēs notiek meditatīvas rotaļas par dzimšanas un nāves aktiem. Reizēm viņa liek pašas radītajām lellēm piedzīvot laicīgā un pasaulīgā robežas trauslumu, bet reizēm viņa pati sevi nostāda fiktīvās robežpārkāpējas situācijās. 

Performances līdzinās viņas gleznām, taču, veidotas tikpat estētiski lakoniskas, tās tomēr neizbēgami papildinās ar to, kur un ar ko kopā tās ir tikušas veidotas un izrādītas. Performancē neiesaistītajām personām – skatītājiem – tiek piešķirta pasīvā, bet notikumā vietā esošā, liecinieka loma. 

Rezultātā viņu iztēlei tiek rosināti bagātīgi personīgo atmiņu, emociju un fantāziju uzplūdi, kas performances pieredzi padara ļoti individuālu – tādu, kas iesēžas atmiņā, bet nav nepatīkama un liek aizdomāties par dzīves vērtībām" – par Andu Lāci saka akcijas "Cits Purvītis" eksperts Kaspars Lielgalvis.

Miks Mitrēvics un Kristīne Kursiša akcijai "Cits Purvītis" bija nominēti par izstādēm "Septiņas ceturtdienas" (29.11.2012.–10.01.2013., kim? Laikmetīgās mākslas centrs) un April showers (01.11.–30.11.2014., P/////AKT, Amsterdamā). 

Akcijai mākslinieki izvēlējās abu izstāžu dokumentācijas. "Mika Mitrēvica un Kristīnes Kursišas izstādes uztveru kā sarunas, kurās skatītāja vērīgumam, atmiņai un iztēlei ir būtiska loma, tulkojot mākslinieku piezīmes no personiskā arhīva – ikdienas, ceļojumiem un radošās darbības. Lai uzsāktu sarunu, viņi dažreiz izmanto nejaušību, izlozējot mākslas darbus, kas būs redzami izstādē, tāpēc sarunas gaita ir pārsteigums gan pašiem māksliniekiem, gan skatītājam" saka "Cits Purvītis" eksperte Inga Lāce.

Akcijā dalību atteica trīs mākslinieki – Ēriks Apaļais, Miķelis Fišers un Maija Kurševa.

Ēriks Apaļais akcijai "Cits Purvītis" bija nominēts par izstādi "Vārdi" (25.01.–3.03.2013., kim? Laikmetīgās mākslas centrs). Mākslinieks no dalības atteicās, nesniedzot savas izvēles pamatojumu, tomēr paužot vēlmi, lai "viņa vietā" izstādē piedalās māksliniece Oļa Vasiļjeva.

"Domājot par Ērika Apaļā glezniecību, ir jārunā vārda un attēla līdzībās. Pieņemot, ka visbiežāk vārds ir rakstīts melns uz balta, tad mākslinieka teksti ir sapludināti, atjaukti un tad rakstīti no jauna. Savā ziņā viņa glezniecība pretojas ierastiem kanoniem, atbrīvojot to no biežās liekvārdības un emocionālās "literatūras"" – tā Antra Priede.

Miķelis Fišers, kurš tajā pašā dienā saņēma arī "Purvīša balvu", akcijai "Cits Purvītis" bija nominēts par izstādi "Netaisnība" (29.11.2014.–18.01.2015. Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs). Mākslinieks no dalības akcijā atteicās, sniedzot sekojošu izvēles pamatojumu: "Diemžēl visi mani spēcīgākie darbi piedalās Purvīša balvas izstādē, vēl daži labākie ir pārdoti, rezultātā nav palicis nekā pārliecinoša, ko izlikt. 

Tad nu tā būtu piedalīšanās ķeksīša pēc, kas ir pret maniem principiem. Tāpat, būdams pārliecināts konspirācijas teoriju piekritējs, neesmu drošs, ka aiz pretpurvīša kampaņas nestāv kāds pelēkais kardināls, par ko iepriekšminētajai cienījamajai žūrijai varbūt nav ne jausmas ;) Tajā pašā laikā nedomāju, ka autoru atlase Purvīša balvai bija nevainojama, piemēram, nesaprotu, kāpēc netika nominēta Raida Kalniņa izstāde Liepājas muzejā." 

Akcijas "Cits Purvītis" eksperte Šelda Puķīte Miķeli Fišeru raksturoja šādi: "Fišera atgriešanās Medicīnas vēstures muzejā pēc gandrīz 20 gadiem šķiet kā simboliska manifestācija pagājušajam laikam. Izmantojot pastāvīgās ekspozīcijas koridorus, vitrīnas, blāvo gaismu un pat smaržu kā ceļvedi, mākslinieks muzeju uz mirkli pārvērta par savu spēļu laukumu. 

Tā vairs nav glezniecība, bet ar asu nazi melnā kokā izgrieztas epitāfiju rindas, kas vēsta bībeliskus stāstus par cilvēciskajiem citplanētiešiem un reptiļiem. Izstāde ar gudri izdomātu, ironisku naratīvu un kodolīgu, bet monumentālu formu iesūca un pēc tam izspļāva skatītāju pilnībā. Vai Fišers būtu pelnījis kļūt par laureātu? Atbilde bez jebkādas līdzjūtības var būt tikai viena – PRAN."

Maija Kurševa akcijai "Cits Purvītis" bija nominēta par darbu "Harmsapuksti" izstādē "Vasaras lasījumi" (Cēsu Mākslas festivāls, 2013), darbu izstādē "Berlīne–Rīga. Partitūras nenoteiktām vietām" (11.04.–8.05.2013., Kaņepes Kultūras centrs), personālizstādi "Seriāls" (9.10.–17.11.2013., kim? Laikmetīgās mākslas centrs) un darbiem izstādē "Sveika, galva!" (13.03.–22.04.2014., Dzelzceļa muzejs). 

Māksliniece no dalības akcijā "Cits Purvītis" atteicās, sniedzot savas izvēles pamatojumu: "Šāda akcija ir kritiķu, ne mākslinieku lieta, es to uztveru kā tādu joku, bet piedalīties nedomāju. Ja kādam šķiet, ka kaut kas ir negodīgi vai griezi, par to var runāt un diskutēt. Kritika ir ļoti laba lieta un to vajag veselīgi uztvert. 

Es priecājos par māksliniekiem, kas to [Purvīša balvu] saņem, tā tomēr ir baigā naudas čupa. Man personīgi nav nekādu pārdzīvojumu, ka neesmu nominēta vai apbalvota." 

Akcijas "Cits Purvītis" eksperte Jana Kukaine mākslinieces darbību komentē sekojoši: "Maijas Kurševas specifiskais dialekts uz kopīgās mākslas valodas dunoņas fona sit kā ar mazu āmuriņu pa porcelāna apakštasīti. Viņas darba formāts, būdams sirreāls, pat psihodēlisks un griezīgi trāpīgs, šķiet, vērsts uz to, lai modificētu sākotnējo vizuālo kodu, rezultātā piedāvājot spilgtus izteiksmes hibrīdus un jēgas sakausējumus."

Akcijas "Cits Purvītis" mērķis bija sniegt alternatīvu versiju par mākslas procesiem pēdējo divu gadu laikā, rosināt pārdomāt mākslas darba vērtēšanas kritērijus, kā arī turpināt diskusiju par balvu piešķiršanas jēgu vizuālajā mākslā.

Šo kritisko diskursu ievadīja Janas Kukaines raksts "Vai ilgi plauks Purvīša "vīrišķais zieds"?" portālā "Satori" 2014. gada 22. decembrī, bet noslēgs Līgas Lindenbaumas vadīta diskusija "Balvu piešķiršanas process vizuālajā mākslā", kas norisināsies 24. februārī plkst. 18:30 Latvijas Laikmetīgās mākslas centrā.

Izstāde-akcija-diskotēka bija spontāna un brīvprātīga pašiniciatīva, kas tapusi bez materiālas atlīdzības, sponsoriem un atbalstītājiem. Visi pasākuma dalībnieki iesaistījās brīvprātīgi, nesaņemot atlīdzību vai kādu citu materiālu labumu.

Akciju-diskotēku organizēja mākslas apvienība "Meteors". Pasākuma vizuālās identitātes autore bija Inga Ģibiete. Izstādi iekārtoja Andris Landaus un Gundega Evelone, diskotēku spēlēja Antra Priede.

Tags

Dace Melbārde Ivars Grāvlejs Kaņepes Kultūras centrs Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs Maija Kurševa Purvīša balva Totaldobže
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.
Lasi vēl
 

Comment Form