Foto: Mākslinieka Jura Ģērmaņa izstādes atklāšana galerijā 'MuseumLV'
Foto: Didzis Grozds

27. jūlijā mākslas galerijas "MuseumLV" otrā stāva izstādes zāles telpās atklāja mākslinieka Jura Ģērmaņa izstādi "Sievietes un daba", ziņo "MuseumLV" pārstāvji.

Izstādē redzamie darbi aptver divas nozīmīgas tēmas Ģērmaņa daiļradē – sievietes figūru un ainavu. Tie tapuši laikā no 2000. gadam līdz 2018. gadam.

Kā mākslinieks, Juris Ģērmanis sevi uzskata par figurālistu, un pāri visam, sievietes tēls strādā kā galvenais mākslinieka iedvesmas avots – viņš savos darbos attēlo sievietes personības, formu plastiku, noskaņas. Otra tēma, ko iespējams redzēt mākslinieka daiļradē saistās ar ainavu glezniecību plenēros Latvijā un Marokā. Ilggadējais darbs plenēros raksturo mākslinieka rokrakstu, viņa spēju koncentrēties un radoši darboties "šeit un tagad".

Ģērmanim svarīga ir reālā vide un cilvēki. Darbos būtiski ir trīs aspekti – krāsu tonālā saskaņa, kompozīcija un precīzs zīmējums. To mākslinieks ir apguvis gan Jāņa Rozentāla mākslas skolā pie mākslinieka Arnolda Griķa, gan Latvijas Mākslas akadēmijā pie Ārija Skrides, Kondrāta Ubāna, Induļa Zariņa un Eduarda Kalniņa. Latvijas glezniecības skolas kvalitātēm Ģērmanis ir palicis uzticīgs joprojām.

Mākslas galerijā "MuseumLV" Jura Ģērmaņa izstādi "Sieviete un daba" iespējams redzēt līdz 28. augustam.

Juris Ģērmanis dzimis 1941. gada 16. jūnijā, Rīgā. Mācījies J. Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā. 1966. gadā beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu. Latvijas Mākslinieku savienības biedrs kopš 1975.gada. 1998.gadā ieguvis Mākslas maģistra grādu. Ilgus gadus strādājis mākslas pedagoģijā.

Mākslinieka darbi atrodas Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Talsu novada muzejā, Cēsu vēstures un mākslas muzejā, kā arī privātkolekcijās Latvijā, ASV, Austrālijā, Polijā, Somijā, Zviedrijā, Vācijā u.c.

Source

DELFI Kultūra

Tags

Latvijas Mākslas akadēmija Latvijas Mākslinieku savienība Māksla
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form

Komentāri
komentēt kā anonīms lietotājs
Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem
Lasīt komentārus Lasīt komentārus