"Fragmentam jābūt kā mazam mākslas darbam, kurš no apkārtējās pasaules ir pilnībā nošķirts un pats sevī pabeigts kā ezis." (Frīdriha Šlēgeļa 206. Athenäum fragments.) (..) Lai arī ķermenis šeit paliek romantiķa Šlēgeļa eža metaforā, Levita darbu gadījumā tas nebija tikai skatītāja ķermenis (un prāts), kas tiem bija nepieciešams, lai piešķirtu jēgu un mērogu procesuālajām struktūrām un idejām, – šobrīd tā ir katra attālināšanās, atsvešināšanās no šķietami organiskās vienotības, ko par dabiski neizbēgamu tiecas uzdot "vēlīnais" (globālais un kāds tik vēl ne...) kapitālisms, un palikšana ar fragmentāru, bet aptveramu un realizējamu – kaut vai savās mājās uz tukšas sienas – kādu Levita zīmējumu," raksta Jānis Taurens.
Aprīlī izstāde bija apskatāma vien caur galerijas "427" izgaismotajiem logiem, tomēr no maija sākuma Sola Levita darbu iespējams apskatīt arī klātienē, ar skatienu izsekojot Vītolas un Ziemeles roku vilcieniem. Sols Levits (1928 – 2007) ir nozīmīgs amerikāņu mākslinieks, kura darbība bijusi nozīmīga minimālisma un konceptuālās mākslas kontekstā.
Galerija "427" dibināta 2014. gadā ar mērķi kārtot, izjaukt, pārkārtot un no jauna izjaukt laikmetīgās mākslas komponentes.
Izstāde apskatāma no 3. aprīlim līdz 30. maijam, ceturtdienās, piektdienās un sestdienās no 16.00 līdz 19.00. Citos laikos izstādi iespējams apskatīt, iepriekš piesakoties. Ieeja izstādē bez maksas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
