'Kim?' izdevis grāmatu 'Active Art'
Foto: Publicitātes attēli

"Kim?" Laikmetīgās mākslas centrs laidis klajā grāmatu "Active Art" un 2. maijā plkst. 19:00 aicina uz grāmatas atvēršanas pasākumu Kim? Laikmetīgās mākslas centrā, Sporta ielā 2, k-1.

Kā informē "Kim?" pārstāve Megija Mīlberga, pasākumu ievadīs diskusija ar grāmatas redaktoriem Maiju Rudovsku, Barbaru Sirieksu (Barbara Sirieix), Žoakimu Amū (Joachim Hamou) un filozofu Aināru Kamoliņu.

Šajā grāmatā, 1923. gadā izdoto latviešu filozofa Andreja Kurcija manifestu "Aktīvā māksla" papildina vairākas rakstnieku, mākslinieku un kuratoru esejas, kuri tika aicināti ņemt dalību publikācijas tapšanā, iedvesmojoties un atbildot Kurcija manifestam un tajā izklāstītajām idejām.

Grāmatas redaktori min: "Mūsu interese par Andreja Kurcija darbu "Aktīvā māksla" dzima no manifesta tematikas, kas pievēršas jautājumiem par mākslu un priekšstatiem par aktīvismu: māksla politiskiem mērķiem, mākslas mākslas dēļ vai māksla bez mērķa. "Aktīvā māksla" nepiedāvā atbildes, bet gan izsaka daudzus, bieži vien neskaidrus, priekšlikumus. Manifests darbojās kā sākumpunkts neskaitāmām sadarbībām ar māksliniekiem un rakstniekiem, kuri piedalījās šīs publikācijas tapšanā. Kurcija tekstā izceltās pretrunas iedrošināja kolektīva ietvaros tapušu analīzi un interpretāciju, kā arī praktiskos procesus, kas brīvi ļāva dalīt kuratoru un redaktoru funkcijas."

Publikācijas līdzautori ir kuratore Rebeka Poldsama (Rebeka Põldsam), mākslinieces Evita Vasiļjeva un Eva Barto, rakstniece un pētniece Bella Marina (Bella Marrin) un dzejniece Laura Bulica (Laura Boullic). Papildus Roberta Gluka (Robert Glück) esejai par jaunajiem naratīviem lasāms viņa 1982. gada daiļliteratūras darbs, kā arī 1987. gadā tapusī Džeimsa Baldvina (James Baldwin) vēsturiskā eseja, kas sniedz iespēju apskatīt rasisma, piederības un vergturības jautājumus. Grāmatu caurvij saruna starp grāmatas redaktoru komandu un filozofu Aināru Kamoliņu. Dialoga procesā uzdotie jautājumi sasaucas un papildina publikācijas līdzautoru esejas, kas atblāzmojas arī grāmatas dizainā.

Source

DELFI Kultūra
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form