Foto: AFP/Scanpix
No 5. februāra sāksies cikla "Izstādes uz kino ekrāna" septītā sezona. Šoreiz apmeklētājus gaida tikšanās ar piecām ievērojamām 19. un 20. gadsimta mākslas personībām – Vinsentu van Gogu, Klodu Monē, Gustavu Klimtu, Egonu Šīli un Pablo Pikaso. Ciklu piedāvā Latvijas Nacionālais mākslas muzejs un tā Ārzemju mākslas departaments, mākslas muzejs "Rīgas birža" sadarbībā ar "Forum Cinemas".

Ciklu 5. februārī pulksten 19.00 ievadīs filma "Young Picasso" (2018).

Pablo Pikaso (Pablo Picasso, 1881–1973) ir viens no visu laiku dižākajiem māksliniekiem un līdz pat savai nāvei bija ārkārtīgi ražīgs. Meistara mūža pēdējam posmam ir veltītas daudzas filmas, kas stāsta par viņa mākslu, mīlas dēkām un plašo draugu loku. Taču kā tas viss sācies? Kas Pikaso padarījis par Pikaso? Filma ielūkosies Pablo Pikaso bērnības gados, audzināšanā un skološanā, kas vainagojās ar neparastiem sasniegumiem. Analizējot divus galvenos posmus mākslinieka agrīnajā daiļradē – tā saukto zilo un rozā periodu, filma aizved skatītāju uz 1907. gadu, kad tika radīts mākslas vēsturē nozīmīgais darbs "Aviņonas meitenes". Šī glezna šokēja mākslas pasauli un kļuva par katalizatoru daudzām pārmaiņām. Pikaso tolaik bija tikai 25 gadi. Ciešā sadarbībā ar trim Pikaso muzejiem Malagā, Barselonā un Parīzē filmas autori izskaidro, kā mākslinieks sasniedzis slavas augstumus.

Nākamās filmas "The Water Lilies by Monet – the Magic of Water and Light" (2018) seanss notiks 5. martā pulksten 19.00.

Filma tiek solīta kā ceļojums, iepazīstot impresionisma ģēnija Kloda Monē (Claude Monet, 1840–1926) šedevrus un apsēstības. Kopā ar autoriem skatītāji apmeklēs slaveno Živernī dārzu, Orsē, Oranžērijas un Marmotāna muzejus, lai uzzinātu unikālā mākslas darba – Monē gleznas "Ūdensrozes" – radīšanas vēsturi. Šis būs stāsts par apsēstību ar gaismu un ūdeni, no kuras gleznotājs nekādi nespēja aizbēgt, un kā tā transformējusies īpašā burvībā. Stāsts par radikālām novitātēm, kas izraisīja revolūciju modernajā mākslā: Kloda Monē nodoms bija pārnest uz audeklu "pirmo un tīro" iespaidu par formām un priekšmetiem, ko uztver acs, kas tos nekad iepriekš nav redzējusi. Savu laiku pārdzīvojušie Monē mākslas darbi ir metuši izaicinājumu telpas un tradīciju izpratnei. Kara izpostītajā zemē franču meistars uz visiem laikiem maina mākslas pasauli.

9. aprīlī pulksten 19.00 tiks demonstrēta filma "Klimt & Schiele: Eros and Psyche" (2018).

Skandāli, sapņi un apsēstības Vīnes zelta laikmetā – dokumentālā filma vēstī par šo neparasto laiku: brīnumainu periodu mākslā, literatūrā un mūzikā, kad izplatījās jaunas idejas, Freids atklāja psihes dzinējspēkus, bet sievietes pieprasīja sev neatkarību. Ceļojums pa Gustava Klimta (Gustav Klimt, 1862–1918) un Egona Šīles (Egon Schiele, 1890–1918) Vīni, iepazīstoties ar Albertīnas, Belvederes, Mākslas vēstures, Leopolda, Zigmunda Freida un Vīnes muzeju krājumiem.

Noslēdzošā filma "Van Gogh & Japan" (2018) norisināsies 4. jūnijā pulksten 19.00.

Kaut arī Vinsents van Gogs (Vincent van Gogh, 1853–1890) nekad nav bijis Japānā, šī zeme lielā mērā ietekmējusi viņa daiļradi. 19. gadsimta vidū Francija atklāja sev japāņu mākslu, kas atstāja dziļu iespaidu uz daudziem māksliniekiem, tostarp Klodu Monē un Edgaru Degā, bet vairāk par visiem Vinsentu van Gogu. Viņš apmeklēja japāņu mākslas galerijas Parīzē, pētīja un kolekcionēja gravīras, diskutēja ar citiem māksliniekiem un – radīja savu Japānas tēlu. Iepazīšanās ar japāņu mākslu piešķīra van Goga darbībai jaunu un aizraujošu virzienu. Pametis Parīzi, gleznotājs devās uz Dienvidfranciju, kur bija nodomājis rast iespējami lielāko tuvību ar Japānu. Sekoja ražīgi, bet nemiera pilni gadi, van Gogs pakļāva Japānas valdzinājumu savai gribai un kļuva par modernu mākslinieku ar saknēm Āzijā. Filma pārceļ ne tikai uz Franciju un Nīderlandi, bet arī uz Japānu, lai izveidotu plašāku priekšstatu par tās ievērojamo mantojumu, kas tik ļoti fascinēja Vinsentu van Gogu.

Filmās tiek rādīti ne tikai izstādēs un kolekcijās redzamie mākslas darbi – skatītāji aicināti iepazīt arī izstāžu veidošanas radošo un tehnisko procesu, ar mākslinieku, vēsturnieku un dažādu speciālistu palīdzību izprast, ko mākslas darbi spēj vēstīt par saviem autoriem un laika periodu, kurā ir tapuši.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!