MVT Vasaras mājā atklās Aleksandram Dembo veltītu izstādi
Foto: LETA

30. jūlijā pulksten 18.00 Mākslai vajag telpu Vasaras mājā atklās ceturto izstādi ciklā "LMA100", kas būs gan netiešs veltījums Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Vizuālās komunikācijas nodaļas divdesmitgadei, gan arī pasniedzēja, mākslinieka Armanda Zelča un mākslinieka Jāņa Klauča savdabīgs kopdarbs ar šīs nodaļas dibinātāju profesoru Aleksandru Dembo, portālu "Delfi" informē izstādes veidotāji.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

To, kāda būs izstāde, detaļās mākslinieki neatklāj, tomēr zināms, ka apskatāms būs arī Aleksandra Dembo veikums. Par pārējo liek vien nojaust izstādi pavadošais teksts:

"Okeāns sasniedz krastu bez skaņas. Zemāk, mākoņu formējumi sedz ceļu dziļāk sauszemē. Pilsētas gaismas tos izkliedē – apžilbina Elizejas lauki un skrejriteņu bremžu signāli. Lampas kontinenta vēdērā iezīmē ko līdzīgu brīnumsvecītes liesmai. Centrā košās vitrīnās izkārtoti miltu izstrādājumi un kodes. Sēnas loki naktī ir praktiski neredzami, mīklaini vīziju tēli klaiņo perifērijā. Kādas ziņas jūs vēlaties dzirdēt – labās vai sliktās? Te nav nedz robežu, nedz iespējas baudīt citronu eklēru.

Izstāde balstīta Aleksandra Dembo dzīves un radošās darbības motīvu kontrastos, kas destilēti autoriem raksturīgos žestos. Aleksandra Dembo praksē svarīgā intuīcija un asociatīvie fragmenti kalpo kā vadlīnijas interpretācijas procesam. Neskaitot katarsi būs arī iespēja laimēt skrejriteni vai žurkas asti."

Aleksands Dembo (1931.g. Parīze – 1999.g. Rīga) darbojies stājgrafikā, grāmatu grafikā un glezniecībā. Darbiem raksturīga saasināta laikmeta izjūta, ritmika, tēlainības paplašinātība un izteiksmības kāpinājuma meklējumi. Pievērsies grafikā asociatīvai tēlainības iespēju izkopšanai, miniatūrgrafikas un krāsas izmantojuma tipisku grafisko problēmu risinājumam.

"Aleksandra Dembo dzimšana Parīzē 1931. gadā konstelēja zvaigznājus veidā, kas lika gaismas pilsētu pamest gada vecumā un agro bērnību pavadīt Rīgā. Kara laikā nokļuvis Maskavas bērnu namos, drīz pēc tam – 1945. gadā, atgriezies Rīgā. Mācījies Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā, Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā, vēlāk – Latvijas Valsts Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļā. No 1962. gada strādāja Latvijas Mākslas akadēmijā, kopš 1964. gada bija Rūpniecības mākslas katedras pedagogs, bet profesors no 1984. Vadījis savu meistardarbnīcu. 1992. gadā uz šīs meistardarbnīcas bāzes tika nodibināta Dizaina nodaļas Dizaina grafikas katedra, ko vēlāk – 1999. gadā – pārdēvēja par Vizuālās komunikācijas nodaļu," raksta izstādes veidotāji.

Armands Zelčs ir absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Aleksandra Dembo dibinātās Vizuālās komunikācijas nodaļas bakalaura un maģistra programmas un it kā studējis Berlīnes mākslas universitātes (UDK) Eksperimentālo mediju nodaļā. Kopš 2015. gada docē Latvijas mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļā, bet izstādēs piedalās un tās rīko kopš 2007. gada. Armanda darbi ir retums daudzās pasaules mākslas kolekcijās.

Jānis Klaučs absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Aleksandra Dembo dibinātās Vizuālās komunikācijas nodaļas bakalaura un maģistra programmas. Jānis pieredzi gūst pastaigās.

Tāpat MVT pārstāvji informē, ka 23. jūlijā pulksten 18.00 MVT Vasaras mājā notiks saruna par Juri Gagaini, kurā piedalīsies izstādes mākslinieki Liene Jākobsone, Rūta Jumīte un Alvis Berngards un izstāžu cikla mākslinieciskais vadītājs Andris Vītoliņš, taču sarunu vadīs mākslas zinātnieks Uldis Pētersons.

Ieeja visos pasākumos bez maksas.

Tags

Mākslai vajag telpu
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form