2019. gada otrajā ceturksnī "Purvīša balvai 2021" nominēts mākslinieku Kristas un Reiņa Dzudzilo darbs "ZRwhdZ" Laikmetīgās mākslas centrā Kim?. Sarunā, kas norisinājās vēl pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas valstī, mākslinieki stāsta par vizuālās mākslas lomu teātrī, mīlestību uz mūziku un "ZRwhdZ" tapšanas procesu.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Nomināciju pamato Kristas un Reiņa Dzudzilo spēja ar lakoniskiem vizuālās mākslas izteiksmes līdzekļiem pietuvoties tam, ko Rihards Vāgners reiz attiecināja uz "Gesamtkunstwerk" – ideju par pilnīgu eksistences pieredzi, kas realizēta ar mākslas starpniecību," – tā par darbu saka mākslas zinātniece un kuratore Līna Birzaka-Priekule.

Krista un Reinis Dzudzilo radījuši vizuālo dramaturģiju izrādēm Latvijas lielākajos teātros un Latvijas Nacionālajā operā un baletā, veidojuši kopizstādes un individuālus projektus. Abi absolvējuši Latvijas Mākslas akadēmiju. Reinis ieguvis bakalaura un maģistra grādu scenogrāfijā, bet Krista – bakalaura grādu glezniecībā un maģistra grādu Vizuālās komunikācijas nodaļā.

Skolas laikā abi domājuši kļūt par gleznotājiem, taču mācību laikā nonākuši pie atskārsmes, ka vizuālās mākslas pamatmateriāls ir ideja un medijs ir pakārtots tai. Tas bijis pirmais pamudinājums pievērsties sinerģijas mākslai un teātrim. "Mēs ticam, ka vizuālajai mākslai ir vieta teātrī," saka Krista Dzudzilo.

Darba "ZRwhdZ" nosaukumā un būtībā ir iekodēts teikums no Vāgnera operas "Parsifāls" libreta – "Par telpu šeit top laiks" (vāciski – "Zum Raum wird hier die Zeit"). To mākslinieki izvēlējušies kā formulu, caur kuru pietuvoties dzīvās mākslas ideālam. Taujāts, kas viņus saista Vāgnera darbos, Reinis Dzudzilo skaidro, ka viena no galvenajām mākslas funkcijām varētu būt transformēt kaut ko citā matērijā, jēgā vai pārvērst pašu vērotāju, – Vāgnera darbiem, viņaprāt, piemīt šāds spēcīgs transformējošs efekts.

Veidojot "ZRwhdZ", mākslinieki sadarbojušies ar speciālistiem, to skaitā mūzikas instrumentu inženieri Aleksandru Maijeru, lai radītu un uzbūvētu jaunu mūzikas instrumentu. Skaņdarbu tam sarakstījis komponists Krists Auznieks. "Caur šo darbu mēs atzināmies mīlestībā mūzikai, jo tīri fiziski darba pamatā ir mūzika," stāsta Krista Dzudzilo. "Tas ir dionīsiskā un apoloniskā savienojums, kurā satiekas gan tēlotājmāksla, gan mūzikas māksla," papildina Reinis Dzudzilo.

Abi atzīst, ka darbu novērtējums nomināciju un apbalvojumu formā ir būtisks, jo dod ticību saviem spēkiem, kā arī praktiski sniedz iespēju turpināt darbu pie nākamajiem projektiem. Nominācija Purvīša balvai māksliniekiem bijusi pārsteigums, un viņus vieno prieks, ka abi nominēti par kopīgu darbu.
"Purvīša balva" ir augstākais apbalvojums Latvijas mākslā. Tā tiek piešķirta reizi divos gados vienam māksliniekam vai mākslinieku grupai, kas pārstāv Latvijas mākslu ar izcilu darbu, kurš dziļi saistīts ar sava laikmeta norisēm, kurā ir saite starp mūsdienu dzīvi, garīgiem ideāliem un absolūtām vērtībām un kurš ieguvis ekspertu un īpaši izveidotas žūrijas augstāko vērtējumu. Pirmā "Purvīša balva" tika pasniegta 2009. gadā.

Tags

kim? Krista Dzudzillo Purvīša balva Reinis Dzudzillo
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form