"RIBOCA2 ietvaros realizētie Latvijas kinētiskās mākslas pioniera, mākslinieka Valda Celma darbi saviļņo ar savu laikmetīgumu un estētiski augstvērtīgajiem tehniskajiem risinājumiem. Divi konstruktīvisma garā veidotie objekti ideju un skiču formātā gulējuši kopš 70. gadiem un materializējušies tikai šogad. Kinētiskās lielformāta skulptūras "Dzīvības ritmi" un "Pozitrons" caur mehanizēto kustību rezonē ar dzīves un cilvēka mainīgajiem stāvokļiem un pasaules uzbūves principiem, tai pat laikā norādot uz Celma vizionāro pieeju mākslas (tolaik dizaina) objektu radīšanai jau 50 gadus senā pagātnē. Caur šīm ornamentālajām konstrukcijām viņš savieno sīkāko elementārdaļiņu un kosmosa plašumus, ļaujot skatītājam emocionālā un pavisam fiziskā veidā sevi sajust kā daļu no lielāka veseluma," nomināciju pamato kuratore Elīna Sproģe.
Valdis Celms 1970. gadā absolvējis Latvijas Valsts Mākslas akadēmijas Rūpniecības mākslas nodaļu. Viņš ir viens no zināmākajiem kinētiskās mākslas pārstāvjiem Latvijā, strādājis pie daudziem pilsētvides un interjera projektiem, nodarbojies ar latvju rakstu un zīmju pētniecību un piedalījies deju svētku lieluzvedumu veidošanā.
Mākslinieks stāsta, ka viņa interese par kinētiku, visticamāk, sakņojas bērnībā, – viņam jau tad paticis vērot dabu, mākoņu kustību un ūdens virmošanu. Mākslas akadēmijā iegūtās zināšanas par dabas konstrukcijām, ergonomiku un bioniku novedušas līdz atklāsmei, ka kustība ir viena no galvenajām parādībām, kas veido pasauli. Kā īpaši nozīmīgu periodu savā radošajā darbībā Celms atzīmē tieši izpētes posmu akadēmijas laikā un neilgi pēc tā, kad viņš vienlaicīgi pievērsies darbam ar opārta efektiem, motoru kinētiku un fotomontāžām, iezīmējot virzienus, kuros pēc tam ilgstoši turpinājis darboties.
"Es kinētiskajā mākslā kopju lēnās kustības ideju, jo uzskatu, ka mūsdienu pasaulē mēs pārāk daudz skrienam līdzi tempam, kas mums nemaz nenāk par labu," mākslinieks stāsta par kinētiskajām skultpūrām "Pozitrons" un "Dzīvības ritmi". "Ja kādreiz dzīvot ātri bija elitāri, tad mūsdienās, kad ātrums ir pieejams visiem, elitāri ir dzīvot nesteidzoties."
Taujāts, pie kādām atziņām mākslinieks vēlētos, lai skatītājs nonāk, aplūkojot darbus, Celms uzsver: ""Pozitrona" gadījumā, lai mēs izjustu tādu kā bijību pret pasaules universa likumiem. Un "Dzīvības ritmu" gadījumā – lai mēs saprastu, ka neesam vienīgā dzīvības forma uz planētas un ka mēs visi esam vienotā dzīvības tīklā." Par nomināciju Purvīša balvai mākslinieks saka: "Tā nozīmē būt novērtētam, atzītam, un, gribētos piebilst, – droši vien, ka pamatoti."
"Purvīša balva" ir augstākais apbalvojums Latvijas mākslā. Tā tiek piešķirta reizi divos gados vienam māksliniekam vai mākslinieku grupai, kas pārstāv Latvijas mākslu ar izcilu darbu, kurš dziļi saistīts ar sava laikmeta norisēm, kurā ir saite starp mūsdienu dzīvi, garīgiem ideāliem un absolūtām vērtībām un kurš ieguvis ekspertu un īpaši izveidotas žūrijas augstāko vērtējumu. Pirmā "Purvīša balva" tika pasniegta 2009. gadā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
