Antra Priede darbu Latvijas Mākslas akadēmijā (LMA) uzsākusi 2007. gadā, līdztekus studijām mākslas vēsturē un teorijā strādājot par izglītības metodiķi. Šī gada pavasarī viņa kļuva par LMA prorektori studiju darbā. Atklājot savu vīziju par augstskolas attīstību, Antra Priede stāsta, ka nozīmīgi ir turpināt veidot starptautiskas mācību programmas, piesaistīt ārzemju vieslektorus un īstenot sadarbības projektus ar mākslas institūcijām Latvijā un ārpus tās. Kā veiksmīgu piemēru viņa min sadarbību ar Londonas Centrālo Sentmārtinas mākslas un dizaina koledžu, kuras ietvaros šogad tapusi izstāde "Public Encounters".
Akadēmijā Antra Priede vada arī Kuratoru specializāciju. Būtiskākais, ko studijas programmā sniedz, ir iespēja redzēt mākslas notikumus ne tikai kā attēlu vēsturi, bet arī kā parādību plašākā kultūras kontekstā, viņa stāsta. "Labs kurators ir tāds, kurš ne tikai dzird, bet arī ieklausās. Svarīgi ir saklausīt gan trokšņus, kas ir sabiedrībā, gan dažādu pušu argumentus, nostājas un mākslas darba vēstījumu," papildina Antra Priede.
Runājot par Latvijas laikmetīgās mākslas vidi, eksperte atzīmē, ka pēdējos gados tajā ir ienākusi aktīva jauno mākslinieku paaudze, kas veido savas izstādes. Radušās arī mākslinieku vadītas mākslas telpas eksperimentiem, kuras, pēc viņas domām, vajadzētu atbalstīt arī no valsts institūciju puses.
Taujāta, kuras tēmas vai mākslinieki būtu pelnījušas vairāk uzmanības, Antra Priede atklāj, ka, viņasprāt, tie ir mākslinieki vai procesuālo notikumu veidotāji, kas pievēršas garīgās veselības jautājumiem. "Garīgā veselība ir jāizceļ, lai mēs kopā kā sabiedrība varētu veidot rīkus vai iespēju patverties šajā trauksmainajā laikā," pauž eksperte.
Lai panāktu to, ka sabiedrība kļūst atvērtāka laikmetīgajai mākslai, Antra Priede uzsver izglītības nozīmi, īpašu uzmanību pievēršot kultūrizglītības saturam pamatskolā un vidusskolā, kā arī nepieciešamību pēc laikmetīgās mākslas muzeja izveides.
Izvirzot savas nominācijas "Purvīša balvai 2023", ekspertu darba grupas pārstāvei ir būtiski vadīties no unikālas darba pieredzes, nedomājot, ko par viņas izvēli domās citi. "Fokuss manā gadījumā vairāk ir uz procesuālajiem darbiem, lai mākslas pieredzēšana nav tikai dialogs starp plakni un atsvešinātu skatītāju, lai tas ir kopīgs vai pat tīri ķermenisks pieredzējums," viņa rezumē.
"Purvīša balva" ir augstākais apbalvojums Latvijas mākslā. Tā tiek piešķirta reizi divos gados vienam māksliniekam vai mākslinieku grupai, kas pārstāv Latvijas mākslu ar izcilu darbu, kurš dziļi saistīts ar sava laikmeta norisēm, kurā ir saite starp mūsdienu dzīvi, garīgiem ideāliem un absolūtām vērtībām un kurš ieguvis ekspertu un īpaši izveidotas žūrijas augstāko vērtējumu. Pirmā "Purvīša balva" tika pasniegta 2009. gadā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
