“Rīgas Biržas tēls nenoliedzami saistīts ar Itāliju, kas atspoguļojas arī krāšņajās Venēcijas palaco formās celtajā ēkā. Tāpēc bija skaidra izvēle šo jubileju, gluži tāpat kā savulaik muzeja telpu atklāšanu, iezīmēt ar itāļu kultūras klātbūtni. Pirms 10 gadiem tā bija Berengo studijas stikla objektu kolekcija “Glasstress Riga” un gadu vēlāk – Dmitrija Gutova darbs “Gondola” muzeja ātrijā. Šovasar tā būs laikmetīgās un klasiskās mākslas saspēle “Pašatklāsmē”. Izstāde tiek veidota sadarbībā ar pasaulslaveno Ufici galeriju (Galleria degli Uffizi) un nebūtu iespējama bez Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalsta. Pēc 10 gados piedzīvotā pavisam droši varam teikt – mēs un Borisa un Ināras Teterevu fonds esam draugi lieliem sapņiem un lieliem projektiem,” atklāj Mākslas muzeja Rīgas Birža vadītāja Daiga Upeniece.
Itālijas mūsdienu mākslinieki Omars Galljāni (Omar Galliani) un Lorenco Puljizi (Lorenzo Puglisi) skatītājus iepazīstinās ar speciāli izstādei radītām lielformāta kompozīcijām, kuru ieceres un māksliniecisko izteiksmes līdzekļu izvēle sakņojas Itālijas glezniecības tradīcijās. Abi mākslinieki jau vairākkārt ir veidojuši kopizstādes Itālijā – Milānas Museo Francesco Messina (2018), Neapoles Pio Monte della Misericordia muzejā (2017) un Sicīlijas Laikmetīgās mākslas muzejā Palazzo Riso Palermo (2016) –, tāpēc izstāde Rīgas Biržā uzskatāma par mērķtiecīgu viņu radošās sadarbības turpinājumu.
Katrs autors izstādē eksponēs septiņus darbus, kuri veidos dialogu par viņiem tik svarīgām esības vērtībām: cilvēka vieta pasaulē, skaistais un vērtīgais, draudi un bailes, drosme un mīlestība. Lai gan Galljāni un Puljizi mākslinieciskie rokraksti ir krasi atšķirīgi, tos apvieno uzticība Itālijas dižo renesanses meistaru mākslinieciskās patiesības meklējumu ceļam.
Pašatklāsme un būtiskā meklējumi uzskatāmi dominē Galljāni zīmējumu un gleznojumu sižeta elementu, fona un detaļu mijiedarbes trauslumā un delikātumā. Puljizi daiļradē renesanses meistaru mantojumam ir īpaša loma – viņa pašatklāsme sakņojas parafrāzēs par pagātnes gleznotāju kompozīcijām. Viņa gleznās uz monohroma, sulīgi melna fona ar skaudriem, bagātīgiem triepieniem izcelti mākslinieka izvēlēto dižmeistaru kompozīcijās gaismas akcentēti fokusa elementi – sejas, rokas, silueti, tērpu krokas.
Abus māksliniekus vieno uzskats, ka pagātnes lielie skolotāji ir neizsmeļams iedvesmas avots gan mākslā, gan veidā, kā māksliniekam ir jākalpo savam talantam. Tāpēc izstādes centru veidos renesanses izcilā venēcieša Tintoreto (Jacopo Comin, Tintoretto, 1518–1594) “Jauna vīrieša portrets”, kurš, pateicoties sadarbībai ar Ufici galeriju Florencē, Rīgā būs skatāms pirmo reizi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
