Foto: Publicitātes foto

20. februārī plkst. 18 Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) izstāžu zālē "Arsenāls" Vecrīgā, Torņa ielā 1 noslēgsies divus gadus ilgušais atlases un vērtēšanas darbs un tiks pasniegta jau ceturtā Purvīša balva – augstākais apbalvojums Latvijas vizuālajā mākslā.

Šo apbalvojumu pasniegs LNMM direktore Māra Lāce, SIA "Alfor" valdes priekšsēdētājs Jānis Zuzāns un Latvijas Republikas kultūras ministre Dace Melbārde. Līdz ar balvas pasniegšanu tiks atklāta izstāde, kurā būs aplūkojami visi Purvīša balvas kandidātu darbi. Izstāde apmeklētājiem būs atvērta no 21. februāra līdz 12. aprīlim.

Purvīša balvai par izcilāko sniegumu vizuālajā mākslā 2013. un 2014. gadā neatkarīgo ekspertu darba grupa izvirzījusi astoņus māksliniekus – Kasparu Teodoru Brambergu, Miķeli Fišeru, Gintu Gabrānu, Kristapu Ģelzi un Ģirtu Bišu, Ginteru Krumholcu, Henriju Preisu un Artūru Riņķi. Divu gadu laikā neatkarīgo ekspertu darba grupa Purvīša balvas fināla atlasei nominēja 19 mākslinieku sniegumu izstādēs. Nominanti tika izvirzīti reizi ceturksnī.

Laika posmā no 2012. gada 15. decembra līdz 2014. gada decembrim Purvīša balvas neatkarīgo ekspertu darba grupā darbojas LNMM 20. gs. 2. puses – 21. gs. kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas "Arsenāls" vadītāja Elita Ansone, mākslas zinātniece, kuratore, kritiķe Ieva Kalniņa, mākslas zinātniece Stella Pelše, mākslas zinātniece, LNMM Laikmetīgās mākslas kolekcijas glabātāja Astrīda Rogule, kinorežisors, teorētiķis Dāvis Sīmanis, mākslas un kultūras interneta portāla "Arterritory.com" krievu redakcijas galvenais redaktors Sergejs Timofejevs, mākslas zinātniece un kuratore Inga Šteimane.

Purvīša balva dibināta 2008. gada sākumā un tiek pasniegta reizi divos gados. Pirmo Purvīša balvu 2009. gadā saņēma Katrīna Neiburga par videodarbu "Solitude". Par otrās Purvīša balvas laureātu 2011. gadā kļuva mākslinieks Kristaps Ģelzis par personālizstādi "Varbūt". Trešo Purvīša balvu 2013. gada februārī ieguva Andris Eglītis par personālizstādi "Zemes darbi".

Kaspars Teodors Brambergs par personālizstādi "Dynamis" peldošajā mākslas galerijā "Noass" (17.05. - 05.06.2014.).

Nominācijas pamatojums: "Bramberga glezniecība apliecina abstraktu formu spēku un to, ka modernisms arī 21. gadsimta sākumā nebūt nav miris. Forma, materialitāte, vieliskums, krāsa un kompozīcija, proti, tīrās mākslas principi ir ārkārtīgi iedarbīgi instrumenti, kā ietekmēt skatītāja maņas. Bramberga lielformāta gleznās integrētie materiāli uz glezniecībai izmantoto plākšņu pamatnēm rada raupja fakturējuma efektus. Melnzeme, smiltis, ogle un vēl citas ar saistvielām sajauktas masas rada izteikti vielisku sajūtu. Brambergs savu gleznu kompozīcijas veido nevis no krāsas, bet no matērijas," stāsta LNMM 20. gs. 2. puses - 21. gs. kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas "Arsenāls" vadītāja Elita Ansone.

Miķelis Fišers par izstādi "Netaisnība" Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā (28.11.2014.-18.01.2015.).

Nominācijas pamatojums: "Izstādi veido melni dēlīši ar kokdzeluma tehnikā izgrebtiem sižetiem, kas veidoti no klišejām par sazvērestības teorijām, par pasauli pārvaldošu reptiloīdu rasi, NLO, citplanētiešiem un cilvēkiem viņu gūstā. Traģikomiskie sižeti, protams, ir viena liela metafora, tā izsaka cilvēces neapmierinātību ar to, kā viss notiek. Tā ir tā lielā NETAISNĪBA. Šo kolekciju var uzlūkot kā ļoti oriģinālu tehnisku atradumu, perfekti izpildītu un sižetiski politisku. Tomēr izstādē ir kaut kas dziļāks. Tas parādās divos psiholoģiskos videodarbos. Vienā, kur autors ar valodas intonāciju demonstrē grūti izturamu mentālu spiedienu, kādu, zināms, mums diktē situācijas noteicēji, piemēram, bankas, valdības un sazin vēl kas. Otrā notiek koncentrēšanās, lai "šo visu sviestu" vispār izturētu. Un to autors dara pa īstam, te nekādu joku vairs nav. Viņš sagatavojas un iet pāri kvēlojošām oglēm," nomināciju pamato Elita Ansone.

Gints Gabrāns par darbu "Ne no kurienes" izstādē "Vizionārās struktūras. No Johansona līdz Johansonam" Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (02.07.-06.08.2014.).

Nominācijas pamatojums: "Ginta Gabrāna māksla ir pierādījums tam, ka ekstrēms naturālisms var tikt akceptēts kā estētiski izsmalcināta forma un intelektuāla metafora.

Gabrāns nestrādā ar materiālu ierastā izpratnē, bet izmanto kādas substances spēju noteiktos apstākļos pašorganizēties. Tieši tāpat viņš strādā ar kultūras spēju pašorganizēties, izraisot datu un ideju hibrīdus skatītāju galvās. Ar prieku vērojam šo kultūras metabolismu," nomināciju pamato mākslas kuratore un mākslas zinātniece Inga Šteimane.

Kristaps Ģelzis un Ģirts Bišs par darbu "Kancele" Rīgas Doma dārzā (24.10.-24.11.2013.).

Nominācijas pamatojums: "Mākslinieka Kristapa Ģelža un komponista Ģirta Biša multimediālo objektu "Kancele" veido septiņu metru augstumā uzstādīts apgaismes stabs ar ventilatoru apgaismes ķermeņa vietā, kas piedāvā atlaist grēkus. Apmeklētājs, nosūtot savu grēksūdzi īsziņas veidā, saņem grēku atlaišanu, ko apliecina Ģirta Biša vokālā skaņdarba atskanēšana, kur latīņu valodā tiek izdziedātas rindas no Mateja evaņģēlija 6. nodaļas, kas ir daļa no Jēzus Kristus Kalna sprediķa, kurā cita starpā mēs tiekam mācīti, kā pareizi lūgt Dievu. Ventilators šeit izmantots kā mūžības - perpetuum mobile - simbols. Šis darbs ir skaudra metafora par nepārejošo cilvēka niecības sajūtu Dieva valstības priekšā!" stāsta mākslas kuratore un kritiķe Ieva Kalniņa.

Ginters Krumholcs par personālizstādi "Kāpēc tu mani nepamodināji?" Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāles "Arsenāls" Radošajā darbnīcā (15.11.- 08.12.2013.).

Nominācijas pamatojums: "Nāves un nekrofilas uzmanības klātbūtne Krumholca darbos kļūst nepatīkama tieši tik tālu, lai mazliet aizskartu, mazliet liktu domāt un mazliet atgādinātu pastaigu kādā Parīzes kapsētā. Aizdomas, ka tā ir cilvēka rokas neaizskarta matērija un ka tās raupjums liecina par piespiedu sastingumu kādas lielas dabas kataklizmas rezultātā, kā arī baismā nojauta, ka ikkatra apturēta lieta satur savu daļu realitātes kiča, ir šo darbu iedarbīgais rezultāts. Turpretī, šķiet, pašam autoram šis stilizētais tiešums ir metode. Metode, lai vismaz kaut kā mēģinātu domāt par visa - sevi ieskaitot - beigšanos," savu viedokli pauž kinorežisors Dāvis Sīmanis.

Ģirts Muižnieks par personālizstādi "5.7.32.34." Mūkusalas Mākslas salonā (04.12.2013-18.01.2014.).

Nominācijas pamatojums: "Uzskatu, ka viņa mākslā ir akumulētas un jaunākajā izstādē spilgtā, radošā veidā attīstītas būtiskas tradīcijas, kas veido mūsu modernitāti. Tā ir plašāka problemātika, kas ietver arī sociālus modeļus, ne tikai mākslas aspektus, un tas ir nopietni apspriežams un izvērtējams, jo kultūru rada kultūra. Tas padara ļoti interesantu šo koloristiski izsmalcināto, aristokrātiskumā iekapsulēto un utopiski sensitīvo glezniecību," ekspertu izvēli pamato Inga Šteimane.

Henrijs Preiss par personālizstādi "Artefakti" Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) izstāžu zāles "Arsenāls" Radošajā darbnīcā (21.02.-28.03.2013.).

Nominācijas pamatojums: "Henrija Preisa izstādes darbi ne vien taustāmi rekonstruē materiālu un faktūru, kas piederīga 20. gadsimta sākuma mākslai, bet arī vienlaikus veido saturiski komplicētu pārcēlumu no vēsturiskā avangarda. Pārliecinošais ezotēru, misticisma caurstrāvotu un panteistisku ideju apvienojums sarežģītās ģeometriskās vienībās ir mēģinājums skaidrot pasaules sarežģītību, izmantojot visu tās simbolu plašumu. Nebīšanās no historisma un ideju potenciālā naivuma padara šo izstādi par ievērojamu un nošķirtu parādību latviešu mākslas ainā," izvēli pamato Dāvis Sīmanis.

Artūrs Riņķis par darbu "Pulsārs Q 19" izstādē "Saules sistēmas perspektīva" / LNMM izstāžu zālē "Arsenāls" (13.01.2014.-25.01.2015.) un pēdējo divu gadu radošo darbību mākslas dārzā "Nekurienes vidū".

Nominācijas pamatojums: "Artūra Riņķa objekti iekļaujas postindustriālo parādību lokā gan ar savu attieksmi pret formu, gan ar filozofiju. Tie ir spilgti piemēri stilam, kas 80. gadu beigās ieguva amerikāņu zinātniskās fantastikas rakstnieku darinātu apzīmējumu - steampunk; latviski to varētu pārfrāzēt kā tvaika nolaišanas stilu, atvadoties no industriālās ēras. Būdami reizē dizaina priekšmeti un mākslas darbi, funkcionāli rīki un kosmisku fantāziju iemiesojumi, Artūra Riņķa objekti virtuozi sakausē vienmēr līdzās pastāvošās rietumnieciskās utopijas: romantiskas ilgas aizbēgt no īstenības un tikpat dedzīgu apņemšanos radīt supertehnoloģijas, kas ļautu izzināt īstenību," nominācijas izvēli skaidro Inga Šteimane.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!