Vēl līdz 25. septembrim Fon Stricka villā, Rīgā aplūkojama šā gada laikmetīgās mākslas festivāla "Survival Kit" izstāde. Par vienu uz izstādē aplūkojamo poļu mākslinieces Katažinas Pšezvanskas darbu bez nosaukuma raksta mākslas zinātniece Šelda Puķīte.
20. gadsimta sākumā modernisti atdalīja rūpīgi studētos un komponētos mākslinieciskās izteiksmes līdzekļus, kā, piemēram, krāsu, no perfektas dabas kopijas radīšanas funkcijas. Tā vietā nāca šo izteiksmes līdzekļu pašvērtības glorifikācija, aicinot skatīties uz pasauli kā abstraktu vienību, kuru pa īstam var pieredzēt tikai ļaujoties savām sajūtām. Pēcāk postmodernisti transformē krāsu no sajūtu radītājas par noteikta vēsturiska, politiska vai sociāla konteksta izteicēju. Šajā iezīmētajā ainavā starp modernisma uzbūvēto un postmodernisma pārbūvēto, kā arī postpadomju apstākļos eksistējošo pasauli darbojas poļu māksliniece Katažina Pšezvanska (1984) un viņas versijas par krāsas funkciju mūsdienu urbānās vides audeklā.
Jau studējot glezniecību Tēlotājmākslas akadēmijā Varšavā māksliniece sāk interesēties par cilvēka un vides attiecībām, izmantojot krāsu kā šī dialoga būtiskāko saistvielu. Vēloties radīt funkcionālu mākslas darbu ārpus audekla un galerijas sterili baltajām sienām, par sava diplomdarba objektu viņa izvēlas pašas trīsistabu dzīvokli. Aizlienējot toņu paleti no autorei svarīgiem māksliniekiem, arhitektiem, kā arī dzīvojumā rajona apkārtējās vides un sadalot toņus noteiktā shēmā pa istabām izkārtotos blokos, viņa cenšas padarīt krāsu par cilvēka uzvedības pozitīvu ietekmētāju. Arī turpmāk māksliniece izmanto šādus fen šui metodēm līdzīgus principus, kam piepulcējas interese par 20. gadsimta lokālās (Polijas) un pasaules arhitektūras mantojumu, it īpaši socmodernismu. Pšezvanska izmanto krāsu, lai akcentētu pilsētas brūces, veicot terapeitisku procedūru, kas izpaužas kā plaisu, drupu, monohroma stukas dekora izkrāsošana, pārklāšana ar košām MDF plāksnēm vai samiksēšanā ar dažādiem dabas elementiem, kā kristāliskas struktūras iežiem, akmeņiem un augiem.
Mākslinieces redzējums sasaucas ar vienu no būtiskām sociālām funkcijām, ko gadu no gada veic "Survival Kit" festivāls, izceļot un mēģinot no jauna iedzīvināt kādu pamestu Rīgas ēku. Viņas "Survival Kit 8" ietvaros tapušais darbs sastāv no dažādiem savdabīgiem priekšmetiem, kā iežiem, piramīdām, putnu spalvām, tauriņu kolekciju, augu saknēm un vīnogu stīgām, kas pirmajā mirklī atgādina īpašus dārgumus no retumu kabinetu kolekcijām. Košajās krāsās zaigojošā instalācija reprezentē mājas altārus, kas līdzīgi totēmiem "aizsargā" villu. Tai pašā laikā viņas darbus var uztvert kā skaistas instalācijas vai dizaina elementus, kas nenoliedzami labi izskatītos arī kādas mājas interjerā. Māksliniece nodarbojas ar apkārtesošās telpas cilvēciskošanu un estetizēšanu, process, ko labi varam novērot cilvēku paradumos, cenšoties padarīt savu dzīves telpu mājīgāku. Protams, intriģējoša ir doma, ka Pšezvanskas kombinētās attiecības starp krāsu – dabu – arhitektūru – vēsturi atklāj kādu mistificētu dzīves zelta griezumu vai svētlaimīgu placebo efektu, tomēr galvenais šīs terapijas mērķis ir panākt kaut vai mirklīgu cilvēku dzīves apstākļu uzlabošanos.
"Survival Kit 8" izstāde K.K. fon Stricka villā aplūkojama līdz 25. septembrim. Izstāde atvērta no trešdienas līdz piektdienai no plkst. 14 līdz plkst. 20, sestdienās un svētdienās no plkst. 12 līdz plkst. 19.
Laikmetīgās mākslas festivāls "Survival Kit" rosina sabiedrību reaģēt uz pārmaiņām mūsdienu pasaulē un pārdomāt dažādas izdzīvošanas stratēģijas. Katru gadu festivālam tiek izvēlēta jauna norises vieta – kāda no Rīgas tukšajām ēkām, tādā veidā iezīmējot tās potenciālu un iespējamās attīstības stratēģijas. Festivāls šogad pievēršas akupunktūrai kā metaforai mūsdienu sabiedrības sāpīgo punktu noteikšanai un pulcē aptuveni trīsdesmit latviešu un ārvalstu māksliniekus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
