Foto: Grāmatas 'Viņpus Alpiem. Rainis un Aspazija Kastaņolā. Jaunatklāti tuvplāni' atvēršanas svētki
Foto: Māris Lazdāns

Apgāds "Mansards" klajā laidis literatūrzinātnieces Gundegas Grīnumas grāmatu "Viņpus Alpiem. Rainis un Aspazija Kastaņolā. Jaunatklāti tuvplāni". Grāmatas atvēršanas svētki notika trešdien, 1. novembrī, pulksten 18.00 LU Akadēmiskajā bibliotēkā.

Sarīkojumā, kas bija pulcējis pilnu zāli, piedalījās grāmatas autore Gundega Grīnuma, rakstnieks Roalds Dobrovenskis, politoloģe Vita Matīsa, literatūrzinātnieks un grāmatas zinātniskais redaktors Jānis Zālītis, aktrise Ausma Kantāne, režisore Māra Ķimele un aktieri Baiba Broka un Ivars Krasts.

Politiskās emigrācijas laiks brīvajā Šveicē ir visnepilnīgāk izpētītais posms Raiņa un Aspazijas paralēlajās biogrāfijās, bet tieši tur Rainis sarakstīja lielu daļu no savām literāri augstvērtīgākajām lugām un dzejoļu krājumiem. Un tieši tur, apgūstot Šveices demokrātijas pieredzi un Aspazijai līdzdomājot, Rainis kļuva par latviešu nacionālo centienu dziļākās ideoloģiskās jēgas plānotāju. Un vēl - Kastaņola nes duālu nozīmi. Rainim tā kļuva par otro dzimteni un ar laiku arī par mūžīgās atjaunotnes simbolu, turpretī Aspazijai "saulainais stūrītis" atnesa depresiju, slimības un radošu apsīkumu.

Politoloģes Vitas Matīsas raksturojumā grāmata ir "nopietns pienesums ne tikai Raiņa un Aspazijas, bet arī Latvijas kultūras un vēstures pētniecībai. Reizē tas dod Latvijas lasītājam priekšstatu par to Šveici, kurā ne tikai Rainis un Aspazija, bet arī vesela Latvijas ideālistu paaudze dzīvoja starp 1905. gadu un Pirmā pasaules kara beigām."

Rakstnieks, romāna "Rainis un viņa brāļi" autors Roalds Dobrovenskis saka: "Rainis un Aspazija, bez šaubām, kļuvuši par latviešu pašapziņas, pašidentifikācijas zīmi. Un šodien neviens cilvēks visā baltā pasaulē nezina par "dzejniekpāri" vairāk kā Gundega Grīnuma. Nē, "zināšana" nav tas vārds. Nenogurdināmi faktu, notikumu, dokumentu, to īstās jēgas meklējumi, pētnieka azarts, pat kaisle, — un ar visu to Gundega Grīnuma izšķērdīgi dalās ar mums. Ar jums, lasītāj."

Dr. h. c. philol. Gundega Grīnuma (1948) ir literatūrzinātniece, kuras līdzdalībā un vadībā 20. gs. 80.—90. gados Raiņa un Aspazijas daiļrades izpēte jeb t.s. rainoloģija kļuva par nozīmīgu pētniecības virzienu. Viņa pētījusi Raiņa nepabeigtās un aizsāktās lugas, to ieceres, vēstules, Raiņa un Aspazijas, viņu laikabiedru biogrāfijas. Piedalījusies Raiņa Kopotu rakstu zinātniskā izdevuma sagatavošanā un tekstu komentēšanā. Sarakstījusi grāmatas "Rainis. Dzīves un darba gaita" (1991), "Piemiņas paradoksi. Raiņa un Aspazijas atcere Kastanjolā" (2009), sagatavojusi Raiņa atmiņu grāmatas "Kastaņola" jaunu zinātnisku redakciju (2011), kā arī publicējusi vairākus desmitus Raiņa un Aspazijas arhīva materiālu un daudzus rakstus par Raini zinātniskos izdevumos un žurnālos. Gundega Grīnuma saņēmusi Latvijas Republikas Ministru kabineta balvu par mūža ieguldījumu Raiņa un Aspazijas daiļrades pētniecībā, kā arī par ieguldījumu Raiņa un Aspazijas 150. jubilejas gada sekmīgā norisē (2015); Starptautiskās Gētes biedrības Veimārā goda biedre (2009).

Source

DELFI Kultūra

Tags

Aspazija Rainis
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form