Memuāros "Dzīvot, lai izstāstītu - Vivir para contarla", 2002 – (kas arī iekļauti apgāda izdošanas plānā) Garsija Markess atklāj, ka īsromāna sižetu iedvesmojis viņa vectēvs, kurš arī bija pulkvedis un nekad nesaņēma solīto pensiju. Tomēr ir arī pieņēmums, ka ierosmi devis paša rakstnieka pieredzētais bezdarbs 1956.gadā, kad avīze, kurai viņš strādāja, tika slēgta. Proti, fabula ņemta no ikdienas dzīves, kuras liecinieks ir autors.
Kāds savādnieks gaida pensiju, kas nekad nepienāk, tomēr vecā karavīra portretējums ir optimistisks tieši vēstījuma spēkā: pulkvedis pat visļaunākajā sakāvē saglabā pievilcību un dzīvesprieku.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit
