Klajā laists Ināras Kaijas Eglītes dzejoļu krājums 'Kliedziens starp āboliem'
Foto: Publicitātes foto

Apgāds "Neputns" izdevis dzejnieces un tulkotājas Ināras Kaijas Eglītes dzejoļu krājumu "Kliedziens starp āboliem", ko pati autore raksturo kā "debiju un mūža veikumu vienā elpā".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Mākslas zinātnieces Ievas Kalniņas sastādītais Ināras Kaijas Eglītes dzejas krājums turpina Māras Brašmanes fotoalbuma "Manas jaunības pilsēta" (2005, "Neputns") iesākto misiju – sniegt ieskatu 60.–70. gadu jaunatnes alternatīvās kultūras izpausmēs, kuras, no laika distances skatītas, atklāj emocionāli, radoši un intelektuāli piesātinātu "paralēlo dzīvi", kas ritējusi padomju īstenības noteiktās "oficiālās" ēnā.

Zem krājuma nosaukuma lasāmie vārdi "Piecdesmit gadu vēlāk. Tieši laikā" norāda uz faktu, ka Ināra Kaija Eglīte visus šo gadus bijusi dzejniece bez savas grāmatas: kaut viņas dzejoļi publicēti preses izdevumos, tie vēl nekad nav tikuši apkopoti un izdoti krājumā.

70. gadu sākumā Ināra Kaija Eglīte kā viena no leģendārās kafejnīcas "Kaza" loka piedalījusies arī daudzās Andra Grinberga performancēs un hepeningos. Tomēr viņas būtiskākais pienesums šī mākslinieka daiļrades kontekstā ir viņas dzeja, kas skan divās pirmajās Grinberga triloģijas filmās – "Pašportrets" (1972) un "Pašportrets. Testaments" (2003). Dzejoļu krājums tapis kā loģisks turpinājums 2017. gada vasarā notikušajai Ināras Kaijas Eglītes dzejas izstādei "Debesis bez tukšuma", kas bija viena no fonda "Mākslai vajag telpu" Vasaras mājas programmas "Ārup. Andris Grinbergs" (kuratore Ieva Kalniņa) epizodēm un daudziem tās apmeklētājiem kļuva par pirmo iepazīšanos ar viņas dzeju.

Krājumu veido piecas nodaļas. Pirmā – "Svešā pilsēta" – atklāj jauna cilvēka skatījumu uz 60. un 70. gadiem kā īpašu vēstures nogriezni. Otrās nodaļas "Es tevi gaidīšu aizvienam un mīlēšu aizvienam" centrā ir mīlestības lirika. Trešajā – "Dialogi" – ietvertie dzejoļi ir dzejnieces dialogi gan pašai ar sevi, gan lasītāju, gan neredzamiem laikabiedriem. Ceturtajā nodaļā "Kliedziens starp āboliem", kurā iekļauti arī daži divtūkstošo gadu sākumā tapuši dzejoļi, dominē autores iekšējā laika fiksācija. Piektajā nodaļā – bez nosaukuma – apkopoti dzejoļi, ko dzejniece pati nebūtu savā krājumā iekļāvusi, bet par kuru tiesībām tikt publicētiem iestājusies krājuma sastādītāja.

Grāmatu papildina Ievas Kalniņas intervija ar dzejnieci, divi apjomīgi fotogrāfiju bloki, kas dod ieskatu Ināras Kaijas Eglītes personībā, 60.–70. gadu jauno dzejnieku vidē un viņas līdzdalībā Andra Grinberga performancēs, kā arī skaidrojošs personu rādītājs.

Dzejniece un tulkotāja Ināra Kaija Eglīte (1948) dzimusi Rīgā, beigusi Rīgas 50. vidusskolu, mācījusies Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultātē, absolvējusi Latvijas Kristīgo akadēmiju. Pirmais dzejolis presē publicēts 1967. gadā, bet plašāku ievērību guvusi ar dzejoli "Debesis bez tukšuma", pēc kura publicēšanas uzaicināta piedalīties Rakstnieku savienības rīkotajā Latvijas jauno literātu seminārā. Dzejoļi publicēti preses izdevumos, kā arī jauno autoru kopkrājumā "Acis" (1973). 90. gados rakstījusi laikrakstiem "Labrīt", "Neatkarīgā Rīta Avīze", "Fokuss", "Literatūra. Māksla. Mēs", "Forums", "Vides Vēstis" u. c. Tulkojusi lugas Valmieras teātrim un daiļliteratūru, toskait Airisas Mērdokas romānu "Melnais princis", Džoannas Harisas romānu "Šokolāde", Agatas Kristi darbus u. c.

Grāmatas atvēršanas svētki notiks trešdien, 19. decembrī, pulksten 18.00, telpā "Nice Place" Kr. Barona ielā 21a.

Tags

Neputns
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form