Kā informē izdevēji no LNB, izdevums latviešu un angļu valodā izseko lasīšanas fenomenam no viduslaikiem līdz mūsdienām, vēsturisko attīstību skatot arī pēdējā gada radīto sociālo pārmaiņu kontekstā.
Atvēršanas pasākuma tiešraidē sarunāsies LNB vadošais pētnieks Gustavs Strenga un Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) asociētā profesore Ilva Skulte. Abi pētnieki aplūkos to, kā pandēmija, ar to saistītie ierobežojumi un sociālā distancēšanās ir ietekmējusi mūsu mediju lietošanas un tekstu lasīšanas paradumus, tostarp – kā mūsu vēlmi lasīt ietekmē digitālais nogurums.
Tiešraide būs skatāma LNB "YouTube" profilā.
Izdevēji uzsver - 21. gadsimta sākumā piedzīvojam nozīmīgu lasīšanas paradigmas maiņu. Ir daudz neskaidrību un atšķirīgu viedokļu: kas vispār ir lasīšana?; vai "īstā" lasīšana attiecināma tikai uz noteikta veida tekstiem un noteikta veida medijiem vai arī lasīšana ir plašāk interpretējams informācijas ieguves process? Rakstu krājumam "Lasīšanas pandēmija" gatavoto pētījumu kopums, kas izseko lasīšanas vēsturei Latvijas teritorijā no viduslaikiem līdz mūsdienām, ļauj ieraudzīt jaunas kopsakarības. Apziņa, ka šī nav pirmā reize, kad notiek mediju maiņa un diskusija par dažādu lasīšanas veidu atšķirīgo intelektuālo vai morālo vērtību, ļauj labāk izprast arī mūsdienu situāciju.
Krājuma saturu veido pētījumi, kas LNB simtgadē, 2019. gadā, sadarbojoties ar literatūras un filozofijas žurnālu "Punctum", tika publicēti interneta vietnē punctummagazine.lv. Rakstu autori pārstāv LNB un citas pētnieciskās institūcijas, un ir savās tēmās vadošie Latvijas literatūrzinātnieki un vēsturnieki: Gustavs Strenga, Māra Grudule, Pauls Daija, Lilija Limane, Kristīne Zaļuma, Viesturs Zanders, Jana Dreimane, Ilva Skulte un Anda Baklāne.
Tieši šobrīd, Covid 19 pandēmijas izraisītās globālās krīzes apstākļos, lasīšanai tiek pievērsta papildu nozīme, tostarp dažādās mākslas un sociālajās akcijās tiek aktualizēta skaļā lasīšana, kas vēsturiski bija vienīgā, bet pēc tam ilgus gadsimtus – galvenā lasīšanas forma. Tikai 19. gadsmitā skaļā lasīšana atdeva vadošo lomu klusai, apcerīgai lasīšanai. Īpaši lasīšanai pandēmijas un sociālās distancēšanās apstākļos izdevuma ievadesejā pievērsies vēsturnieks Gustavs Strenga, piešķirot rakstu kopumam aktuālu skatupunktu. Savukārt mediju pētniece Ilva Skulte, izmantojot LNB aptaujā par iedzīvotāju lasīšanas paradumiem ārkārtējās situācijas laikā iegūto informāciju, papildinājusi tēmu par lasīšanu 21. gadsimtā.
Lasīšanas vēsture, atrazdamās uz robežas starp grāmatniecību un literatūrzinātni (īpaši – literatūras sociālo vēsturi), ļauj ieraudzīt tos noklusētos, maskētos vai vienkārši nepamanītos vēstures fragmentus, kas palikuši ārpus literatūras un grāmatniecības pētījumu skatupunkta. Lasīšanas vēsture ir arī stāsts par nacionālo, sociālo un dzimumu emancipāciju gadsimtu garumā, raksta izdevēji.
Izdevumā rakstus papildina plašs kvalitatīvu, krāsainu attēlu klāsts no LNB un Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas krājumiem, kā arī citiem avotiem.
Grāmatu sastādījusi Maija Treile, zinātniskā redaktore – Vija Daukšte. Izdevuma dizainere ir Anete Krūmiņa, vāka ilustrācijas zīmējusi Maija Kurševa.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
