Pārizdots Sanitas Reinsones dokumentālais darbs 'Meža meitas' par nacionālajām partizānēm

Otrā pasaules kara beigas Latvijā mieru neatnesa - gluži pretēji, te sākās jauns karš, kas dramatiski pārmainīja dzīvi daudziem cilvēkiem un viņu ikdienā ienesa teroru un bailes. Meži un purvi kļuva par militāras pretošanās vietu un reizē pajumti tūkstošiem cilvēku. Mežs kļuva par politisku jēdzienu, nepakļaušanās un pretstāves apzīmējumu.

Sieviešu piedzīvotais mežos un purvos nacionālo partizānu kara laikā līdz šim ir bijusi neizzināta Latvijas vēstures lappuse. Divpadsmit sieviešu - meža meitu - pieredzēto un pārdzīvoto uzklausījusi un grāmatā apkopojusi Sanita Reinsone – LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētniece, komentāru un pēcvārdu autore – vēsturniece Inese Dreimane. Grāmatas noformējumu papildina melnbaltas fotogrāfijas no grāmatas varoņu un autores personiskajiem krājumiem.

"Cietsirdīgās mašinērijas riteņos maļoties, ir iemantots kas vairāk par vienkāršu izdzīvošanas prasmi – spēja izvērtēt pagātni un raudzīties uz dzīvi kā gobelēna audumu, kura īstais raksts atklājas tikai mūža nogalē. Un tāpēc "Meža meitas" aizkustina, kaut stāstos nav profesionālu literātu savērptu sižeta kūleņu un mākslīgas emociju "kustināšanas", toties ir neatsverams patiesības skanējums," par grāmatu rakstīja literatūrkritiķe Bārbala Simsone.

2018. gadā pēc grāmatas motīviem Valmieras drāmas teātrī Mārtiņa Eihes režijā iestudēta izrāde "Meža meitas", grāmatas varoņu stāsti izmantoti arī Normunda Puča un Armanda Zvirbuļa režisētajā daudzsēriju filmā "Sarkanais mežs".

Sanita Reinsone ir filoloģijas doktore, folkloras, dzīvesstāstu un digitālo humanitāro zinātņu pētniece, LU LFMI Autobiogrāfiju krājuma autobiografijas.lv izveidotāja, grāmatu "Ādama stāsts" (2008, iestudēta Latvijas Nacionālajā teātrī 2011. gadā) un "Apmaldīšanās poētika teikās, stāstos un sarunās" (2017) autore, arī bērnu literatūras rakstniece.