Sirds Gaisma

Izdevniecība "Sirds Gaisma" laidusi klajā Riharda Rudzīša grāmatu "Svētceļotāja piezīmes. Mūži".

Darbs "Svētceļotāja piezīmes" pirmo un vienīgo reizi Latvijā iznāca 1929. gadā Jāņa Rapas apgādā. Toreiz šī grāmata tika izpirkta divu nedēļu laikā, taču padomju gados to aizliedza nosaukuma dēļ. Darbs uzrakstīts kā dienasgrāmata, autoram ar dzīvesbiedri Ellu Rudzīti ceļojot pa dzimto zemi Latviju pagājušā gadsimta 20. gados. Tas ir poētiski dziļi filozofisks daiļdarbs, kurā autors apraksta būtiskāko cilvēka dvēselē, uzskatos. Šis darbs ir kā autora himna Latvijas dabai un cilvēkam – tai Latvijai, kādu šodien vairs nepazīstam. Grāmata tiešām ir svētceļojums pa Latvijas novadiem. Autora neapturamā tieksme pēc skaistuma un šķīstības dabā un cilvēkā piesātina visu šo darbu. "Svētceļotāja piezīmju" beigu daļā svētceļojums turpinās pa Eiropas lielākajām pilsētām, kuru virsotnes un bezdibeņus autors parāda ar neparastu sirdsskaidrības mērauklu. Rudzīša dziļā erudīcija un gara pasaules plašums ieved mūs mākslas pasaulē un liek ieskatīties visu lietu būtībā – skatīties uz visu ar sirds acīm.

Otrs darbs – "Mūži" tiek publicēts pirmo reizi. Tas tika sarakstīts 18 gadus vēlāk, kad autors jau daudz dziļāk un praktiskāk skāra esības garīgo pusi. Šis darbs ir divu cilvēku saruna, par ko vairāk pastāstīs Gunta Rudzīte:

"Atceroties savas sarunas ar Grundzāles lauku mājas saimnieci E.Ziediņu, mans tēvs 1947. gadā uzrakstīja poētisku apcerējumu par dzīves pamatlikumiem – atkaliemiesošanās ideju, karmu "Mūži". Šie likumi mums tuvi, par tiem stāsta arī mūsu tautasdziesmas, parunas. Par viņsauli, aizsauli, veļiem. Paaudze paaudzei mācīja:
Dod, Dieviņi, kalnā kāpt,
Ne no kalna lejiņā.
Dod, Dieviņi, otram dot,
Ne no otra mīļi lūgt.
Jo "Dots devējam atdodas".
Šai saulē, šai zemē
Viesiem vien padzīvoju,
Viņa saule, viņa zeme,
Tā visam mūžiņam.
Ne velti pagājušā gadsimta divdesmito gadu beigās tēvs iestājas Latvijas Rēriha biedrībā, kur rod atbildes uz daudziem saviem jautājumiem. Vēlāk vada šo biedrību, sarakstās ar Nikolaju un Helēnu Rērihiem. Daudzi viņa darbi radīti uz austrumu filozofijas pamata, arī šis darbs.

Arī es pēc kara 1945. gadā vasaru pavadīju šais mīļajās mājās, atrados harmonisku cilvēku vidū, kur mani ievadīja lauku darbos, mācījos jāt ar zirgu skaistās, ziedošās dabas vidū".

Dzejnieku, filozofu Rihardu Rudzīti (1898-1960) visu mūžu interesējuši dzīves pamatlikumi. Kā deviņgadīgs zēns viņš raksta Ļevam Tolstojam, vēlāk R.Tagorem, R.Rolānam. Kā students viņš iegādājas Bībeles piecās valodās, lai salīdzinātu dotās pamattēzes. Viņa skolotāji ģimnāzijā Ludis Bērziņš, augstskolā Kārlis Kundziņš. Nepārvarama kļūst interese par austrumu tautu literatūru un atziņām. Pašreizējais izdevums ietver sevī divus R.Rudzīša darbus: "Svētceļotāja piezīmes" un "Mūži".

Sharing Options

Source

www.DELFI.lv
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form

Komentāri
komentēt kā anonīms lietotājs
Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem
Lasīt komentārus Lasīt komentārus