"Somu literatūra latviski ir tulkota gana daudz, totieslatviešu literatūra somiski nav tulkota gandrīz nemaz. Divi pavisam jauni tulkojumi somu valodā vismaz nedaudz labo šo nepieņemamo situāciju," raksta žurnālists Jouko Gronholms (Jouko Grönholm).
Ingunas Ulas Cepītes darbs "Ulsiks"(somu izdevumā "Ulsiks, Padomju Latvijas bērns") raksturots kā "logs uz pasauli, kas mums, somiem, joprojām bijusi ļoti nepazīstama, proti, 60. un 70. gadu ikdienas realitāte Latvijā" un "precīzi uzburta laikmeta glezna".
"Atmiņās izceļas mātes un vecāsmātes portreti: viņu skarbā pieredze arī bērna apziņā ienes politisku netaisnīgumu. Latviešu kultūru vislabāk, patiesāk reprezentē kordziedāšana, un arī darbā tā daudzējādi ir nozīmīga. Inguna Ula Cepīte arī pati ir augusi izcilā kora kultūras vidē," raksta Gronholms.
Savukārt Māras Zālītes romāns "Pieci pirksti" raksturots kā "dramatisks" un "saspringts". "Par spīti drūmajai noskaņai Zālītei padodas arī daudzpusīga ironija. Bērns ir arī sociālo un varas attiecību asredzīgs iezīmētājs," teikts rakstā "Divi bērni no Latvijas".
"No latviešu literatūras klasikas darbiem Cepītes un Zālītes romāni atsauc prātā Annas Brigaderes un Vizmas Belševica bērnības tēlojumus," pauž Gronholms.
Divu latviešu darbu izdošana somu valodā izcelts kā nozīmīgs notikums arī tāpēc, ka latviešu literatūra Somijā pazīstama "apkaunojoši maz", jo teju nemaz nav tulkoti ne klasiķi, ne mūsdienu rakstnieki.
"Toties latviski ir izdots ievērojams skaits gan vecākas somu literatūras, gan pēdējo desmitgažu jauno grāmatu. Disproporcija ir milzīga, jo somu literatūra latviski tulkota gandrīz tikpat daudz, cik igauņu literatūra. Pavisam īpaša ir Heli Lāksonenas dzejas neparastā popularitāte Latvijā, tā tulkoti latviešu dialektā, kura skanējumā jūtama lībiešu valodas ietekme," uzsver žurnālists.
Rakstu no somu valodas tulkojis Matīss Treimanis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
