Vai ir dzīve pēc Londonas? Latvijas literatūras eksporta kāpiens stikla kalnā
Foto: LETA

Latvijas literatūras eksporta platforma "Latvian Literature" 2016. gadā tika izveidota ar mērķi nest Latvijas literatūras vārdu starptautiskajā tirgū. Konkrētāk – Londonas grāmatu tirgū, kur Baltijas valstis simtgades svinību ietvaros 2018. gadā bija goda statusā. Taču jau sākotnēji tika pieņemts lēmums koncentrēties ne vien uz Londonas grāmatu tirgum nepieciešamajām aktivitātēm, bet gan izveidot Latvijas literatūras un grāmatniecības eksporta sistēmu, kas darbotos ilgtermiņā. Nu rit pēdējais pusgads no vērienīgā projekta. Kas izdarīts, un kādi ir nākotnes plāni – to preses konferencē pirmdien, 29. aprīlī, skaidroja projekta pārstāvji.

Kā atklāja "Latvian Literature" vadītāja Inga Bodnarjuka-Mrazauskas, tad nozares attīstība pēdējo trīsarpus gadu laikā ir ļoti liela, un tas ir tieši saistīts ar dalību Londonas grāmatu tirgū. "Tiklīdz darbs ir izdots angliski, tā palielinās arī interese no citu valodu izdevējiem. Līdz ar to esam nostiprinājušies arī starptautiskajā grāmatu tirgū un esam atpazīstami. Daudz vieglāk ir kļuvis tikt klāt izdevējiem – pat tādiem, kuri iepriekš neatbildēja uz e-pastiem." Tāpat ir izveidota veiksmīga sadarbība ar Latvijas vēstniecībām ārvalstīs, īstenojot kultūras programmas.

Kopumā trīsarpus gadu laikā ir notikuši četri semināri par grāmatu tiesību pārdošanu, četras starptautiskas konferences par grāmatu dizainu, divas tulkotāju tikšanās, četras starptautiskas atdzejas darbnīcas, kurās kopumā piedalījās 34 latviešu un ārvalstu dzejnieki, divas prozas tulkošanas darbnīcas uz angļu valodu, kā arī viena tulkošanas darbnīca uz vācu valodu.

Īstenotas arīdzan sešas izdevēju vizītes, no kurām piecas bija paredzētas tieši britu izdevējiem un viena vācu valodas izdevējiem, četras ārvalstu mediju vizītes, kā arī 117 Latvijas autori un nozares profesionāļi apmeklējuši ārvalstu literatūras festivālus (tostarp Singapūras, Ķīnas, ASV un Kanādas).

Savukārt "sausais atlikums" no dalības Londonas grāmatu tirgū ir 45 pārdotas Latvijas autoru darbu tiesības uz angļu valodu un 111 pārdotas tiesības uz citām valodām, septiņi kultūrvēsturiski izdevumi angļu valodā, kā arī veikti aptuveni 300 darbu paraugtulkojumi, kas ir nepieciešami ikdienas darbam, strādājot ar ārvalstu izdevējiem. Turklāt divu gadu laikā 80 nozares pārstāvji piedalījušies pasākumos Lielbritānijā un īstenoti 99 Latvijas kultūrpasākumi Lielbritānijā.

Tas viss nav palicis bez ievērības – kopumā kopš 2018. gada par padarīto bijušas aptuveni 1000 publikāciju Latvijas medijos un vairāk nekā 300 publikāciju ārvalstu medijos, starp kurām īpaši izceļama Noras Ikstenas un Kārļa Vērdiņa intervija BBC un speciāli veidots žurnāla "The Bookseller" pielikums par Latvijas literatūru.

Savukārt kampaņa #iamintrovert, kas tika radīta Londonas grāmatu tirgum, kļuvusi par publicitātes pasākumu visai latviešu literatūrai. Tā tika nominēta sabiedrisko mediju balvas "Kilograms kultūras" kategorijā "Gada notikums", ieguva pirmo vietu Latvijas Dizaina gada balvā, sanēma divas zelta medaļas un "Grand Prix" festivālā "Adwards", kā arī bija iekļauta Baltijas PR festivāla "Mi:t & Links" īsajā sarakstā.

Nākamais lielais Latvijas literatūras eksporta solis būtu pieteikšanās viesu valsts statusam Frankfurtes grāmatu tirgū, kas ir šobrīd lielākais starptautiskais tirgus. No Latvijas perspektīvas tas ir saistošs gan no izdevējiem, gan poligrāfijas nozarei. Inga Bodnarjuka-Mrazauskas uzskata, ka komanda, kas to varētu izdarīt, jau ir. "Sistēma nebūtu jābūvē pavisam no jauna, jo tā ir darbspējīga. Taču būtu jāizstrādā jauna stratēģija, jo Frankfurtes grāmatu tirgus atšķirībā no Londonas grāmatu tirgus pieprasa daudz plašāku skatu, jo bez grāmatniecības un poligrāfijas ietver arī tūrismu, vizuālo mākslu un jebko, kas tiek uzskatīts par attiecīgās valsts kultūras mantojuma vērtību."

Vai ir dzīve pēc Londonas? Latvijas literatūras eksporta kāpiens stikla kalnā
Foto: Oskars Artūrs Upenieks

Taču, lai veiksmīgi turpinātu iesākto attīstību, bez valsts atbalsta neiztikt. Optimālais finansējums, kas nepieciešams platformas "Latvian Literature" darbības turpmākai nodrošināšanai, ir 455 tūkstoši eiro. Šobrīd nākamajiem trīs gadiem Kultūras ministrija literatūras eksportam Kultūras ministrija pieprasīs 277 tūkstošus katram gadam, savukārt Baltijas valstu komandas dalību starptautiskajos grāmatu tirgos varētu turpināt ar Baltijas kultūras fonda finansējumu.

Kā atklāja Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) direktors Andris Ozols, tad Latvijas literatūras eksports ir ieguvums poligrāfijas nozarē, kas līdztekus izdevējdarbībai ir ļoti svarīgas eksporta pozīcijas. Viņš arīdzan uzsvēra, ka Latvijas literatūras eksports ir labs piemērs, kā uzņēmējdarbības nauda, kas ir Ekonomikas ministrijas pārraudzībā, palīdz Kultūras ministrijas "lielajam uzdevumam" un otrādi. "Ja 2017. gadā no izdevējdarbības nodokļos tika iekasēti 16 miljoni eiro, tad pērn tie jau bija 20 miljoni. (..) Nozare nes valstij lielu naudu – atšķirībā no citām Kultūras ministrijas pārraudzībā esošajām sadaļām, kur bez izteikta valsts atbalsta nav iespējams funkcionēt, šī ir nozare, no kuras nauda pārpārēm atnāk atpakaļ. Neatbalstīt to ir kā izslēgt kases aparātu."

Vai ir dzīve pēc Londonas? Latvijas literatūras eksporta kāpiens stikla kalnā
Foto: Oskars Artūrs Upenieks

Arīdzan Kultūras ministre Dace Melbārde uzsvēra, ka ir pierādīts – Latvijas kultūra var būt laba eksporta prece, ja vien tai tiek tiek nodrošināti atbilstoši apstākļi un sistēmiska pieeja. "Kopējā eksporta sistēmā kultūras produkti ir īpaši ar to, ka tiem ir dubulta vērtība – ekonomiskā vērtība, un vairāk nekā jebkuram citam produktam nemateriālā vērtība, jo tie nes jaudīgu stāstu par Latviju, veido priekšstatu par mūsu cilvēkiem un padara mūsu valsti pievilcīgāku."

Ministre izcēla arī iepriekš neuzsvērtu lietu, proti, ka gatavošanās Londonas grāmatu tirgum ir izveidojusi ļoti labu sadarbības platformu, kurā cieši kopā strādā Rakstnieku savienību, Ventspils Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja, Latvijas Grāmatizdevēju asociācija, Latvijas Investīciju attīstības aģentūra un Kultūras ministrija, kas Latvijas gadījumā ir gana rets fenomens, jo dažādu institūcija sadarbība mēdz "klibot".

"Tas, kas mums trūkst, ir sistēmiska pieeja un pastāvīgs valsts atbalsts. Šobrīd mēs runājam par kombinētu finansējumu, kas ir gan Kultūras ministrijas, Valsts kultūrkapitāla fonda un LIAA rīcībā, protams, arī pašu organizāciju ieguldījums, bet būtu nepieciešama pastāvīga valsts budžeta sadaļa, kas nodrošinātu laicīgu un mērķtiecīgu Latvijas literatūras eksporta plānošanu," rezumēja Melbārde.

Tags

Latvian Literature Andris Ozols Dace Melbārde Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra Latvijas simtgade Londonas grāmatu tirgus Nora Ikstena

Comment Form