"Šī ir summa, kas cilvēkiem būtu jāmaksā, ja viņiem būtu jāslēdz līgums ar tiesību īpašniekiem par katru reizi, kad tiktu veikta kopēšana personiskām vajadzībām," informē AKKA/LAA Komunikācijas nodaļas vadītāja Agnese Kārše.
Neveiktie grozījumi datu nesēju nodokļa noteikumos ir viens no iemesliem, kāpēc šādi zaudējumi, pēc AKKA/LAA ieskatiem, veidojas. Biedrība vēl aizvien vēlas, lai nodeva tiku iekasēta ne tikai par CD un DVD, bet praktiski par visiem iespējamiem datu nesējiem – par atmiņas kartēm (izņemot xD kartes), visu veidu zibatmiņām, mobilajiem telefoniem ar MP3, MP4 atskaņotājiem ar atmiņu, iekārtām ar iebūvētām zibatmiņām, par datoru cietajiem diskiem, personālajiem, piezīmju un plaukstdatoriem. Pēc AKKA/LAA vēlmēm datu nesējiem nodevas apmēram būtu jābūt no 1 līdz 3 lati par vienību, atgādina DB.
Atlīdzība par tukšajiem materiālajiem nesējiem un reproducēšanai izmantojamajām iekārtām ir taisnīga atlīdzība autortiesību īpašniekiem – autoriem, producentiem, izpildītājiem – par viņu darbu reproducēšanu tukšajos nesējos ar reproducēšanas iekārtu palīdzību, uzskata AKKA/LAA.
Šobrīd AKKA/LAA piekrīt, ka ir jāsamazina atlīdzības tarifus nesējiem, kas tiek izmantoti aizvien mazāk - CD un DVD matricām, bet vienlaikus biedrība vēlas, lai ar nodevām tiktu aplikti jauni datu nesēji. Tāpat AKKA/LAA vēlas, lai tiktu pilnveidots Administratīvo pārkāpumu kodekss, kas kontroles mehānismiem ļautu strādāt efektīvāk, vēsta laikraksts.
Kultūras ministrija konceptuāli atbalsta datu nesēju nodokļa izmaiņas, tomēr nepiekrīt AKKA/LAA zaudējumu aprēķinam, ziņo "Dienas Bizness".
IT un telekomunikāciju nozares pārstāvošās asociācijas KM uzsver, ka zaudējumu aprēķina sagatavošanai izmantotā metodika ir nepilnīga un balstīta uz neatbilstošiem kritērijiem. Aprēķinātais zaudējumu apmērs salīdzinājumā ar Latvijas IKP vai KM kopējo budžetu (68 miljoni latu), ir neatbilstošs realitātei, pēdējā darba grupas sēdē atzīmēja LIKTA pārstāve. AKKA/LAA un LaIPA izstrādātais zaudējumu aprēķins neguva atbalstu, un KM neredz pamatu apšaubīt ekspertu viedokli šajā jautājumā, DB norāda KM pārstāve Dace Vizule.
AKKA/LAA un LaIPA ir nepieciešams pārskatīt zaudējumu aprēķināšanas metodiku un aprēķināt tiesību īpašniekiem nodarīto kaitējumu, iekļaujot objektīvus kritērijus, piemēram, tiesību īpašnieku iegūtā atlīdzība par tiesiski pārdotajiem aizsargājamiem darbiem, procentuālais patērētāju skaits, kas veic kopēšanu, taisnīgas atlīdzības apmērs par kopijas izgatavošanu, tiesību īpašnieku atļāvumu patērētājiem izgatavot kopiju bez maksas u.c. faktorus, norāda nozares asociācijas.
"Ja zaudējumu apmērs ir tik grandiozs, tad jau AKKA/LAA vispār vajadzētu apdomāt, kā aizliegt kopēšanu vispār," biedrībai iesaka IT vairumtirgotāja ALSO Latvia"" valdes priekšsēdētājs Juris Ducens.
Tāpat zaudējuma aprēķina veikšanā būtiska ir nesēju atlīdzības saistība ar kaimiņvalstīm. "Pēdējos trīs gados Latvijā iekasētais nesēju atlīdzības apmērs vidēji ir lielāks nekā Igaunijā un Lietuvā. Tādējādi jau šobrīd Latvijas kaimiņvalstīs uzņēmēji ir izdevīgākā situācijā nekā Latvijā," atzīmē Ducens.
DB informē, ka šobrīd Latvijā iekasētā nesēju atlīdzības summa ir divas reizes lielāka nekā Lietuvā, kaut gan Lietuvas datu nesēju tirgus ir divas reizes lielāks nekā Latvijā. Latvijas tirgus ir salīdzināms ar Igaunijas tirgu, taču iekasētā nesēju atlīdzības summa Latvijā ir 3,5 reizes lielāka. Tas uzskatāmi demonstrē, ka Latvijā nesēju atlīdzība ir iekasēta pārmērīgi. Tāpēc, ja ar nodevām Latvijā tiks papildus aplikti jauni datu nesēji, tas tikai veicinās pelēkā tirgus segmenta pieaugumu. "Tas izkropļos tirgu," laikrakstam saka Ducens.
Pēc uzņēmēja ieskatiem, sākotnēji ir nepieciešams izlabot kļūdas, kas jau ir pieļautas, un tad var diskutēt, vai jaunus datu nesējus vispār ir jāapliek ar šādām nodevām. "Svarīgi, lai Baltijas mērogā visās trīs valstīs nosacījumi būtu vienādi, lai Latvijas uzņēmumi būtu konkurētspējīgi un šeit pārdotās preces nodevu dēļ nebūtu būtiski dārgākas," ir pārliecināts Ducens.
DB norāda, ka nesēju atlīdzība - kompensācija tiesību īpašniekiem, kas balstīta uz premisu, ka praksē nav iespējams licencēt kopēšanu privātām vajadzībām un tādējādi tiesību īpašniekiem tiek radīti zaudējumi - tiek iekasēta 22 ES dalībvalstīs. Savukārt piecās dalībvalstīs - Lielbritānijā, Īrijā, Maltā, Kiprā un Luksemburgā - nav ieviesta nesēju atlīdzība. Proti, Lielbritānijā, Īrijā un Kiprā nav atļauta kopēšana privātām vajadzībām, bet Maltā un Luksemburgā nesēju atlīdzības sistēma nedarbojas.
Pētot citu valstu pieredzi, KM speciālisti secinājuši, ka valstīs, kurās nesēju atlīdzība tiek iekasēta par datoru cietajiem diskiem, tā netiek iekasēta par pašiem datoriem. Tāpat nesēju atlīdzības attiecināšana uz mobilajiem telefoniem tiek aktīvi kritizēta, jo mobilo telefonu primārā funkcija nav reproducēšana.
Savukārt, ja tiek veikta legāla lejupielāde no interneta, nebūtu pieļaujama papildu samaksa par tiesībām uzglabāt lejupielādēto darbu.
Jau vēstīts, ka, lai autoriem varētu izmaksāt pienākošās kompensācijas par viņu autordarbu iespējamo pavairošanu AKKA/LAA jau 2007.gadā vērsās KM ar ierosinājumiem veikt grozījumus datu nesēju nodokļa noteikumos. Biedrība vēl aizvien vēlas, lai nodeva tiku iekasēta ne tikai par CD un DVD, bet praktiski par visiem iespējamiem datu nesējiem - par atmiņas kartēm (izņemot xD kartes), visu veidu zibatmiņām, mobilajiem telefoniem ar MP3, MP4 atskaņotājiem ar atmiņu, iekārtām ar iebūvētām zibatmiņām, par datoru cietajiem diskiem, personālajiem, piezīmju un plaukstdatoriem. Pēc AKKA/LAA vēlmēm, datu nesējiem nodevas apmēram būtu jābūt no 1 līdz 3 latiem par vienību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
