Amatierkolektīvu vadītāju atalgojuma anti-rekords – 17 santīmu
Foto: LETA

Amatierkolektīvu vadītāji visā Latvijā saņem atšķirīgu samaksu, taču atalgojuma anto-rekords ir 17 santīmu mēnesī, tā par šobrīd saspringto kordiriģentu situāciju pirms 2013. gada Dziesmu svētkiem raksta laikarsksts "Neatkarīgā".

Uzrunātie amatierkolektīvu vadītāji lielākoties laikrakstam nevēlējās atklāt savu vārdu un amatu, lai nezaudētu darbu un nelielo ikmēneša atlīdzību. Kāds kora vadītājs, kurš vēlējās palikt anonīms, sacīja, ka par kora vadīšanu četrus gadus viņam maksāti "smieklīgi graši, rekords bijis – 17 santīmu mēnesī."

"Kad pagastus pievienoja Kandavai, alga uz rokas sasniedza 42 latus mēnesī. Pēc tam to nogrieza vispār, un es pusotru gadu braukāju pie kora par velti. Tagad man vairs nav līdzekļu un laika, lai tāpat turp vizinātos. Sagatavojamies vienam koncertam gadā, un miers. Piedalījāmies skatē Dundagā... Protams, par velti," stāsta diriģents.

"Dziesmu svētku process ir pilnībā novelts uz pašvaldībām, atalgojums atkarīgs no pašvaldību vadītāju izpratnes par šo svētku nepieciešamību. Valstij nav sviru, kas garantētu veiksmīgu sagatavošanos svētkiem – skatēm un kopmēģinājumiem, ieskaņas koncertiem," skaidro Dziesmu svētku biedrības valdes priekšsēdētāja Antra Purviņa.

Kā stāsta Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra direktore Dace Melbārde, pašvaldības nelabprāt atklājot darba samaksu, taču kolektīvu vadītāji saņemot atalgojumu robežās no 20 (raksturīgāk Latgales reģionam) līdz 300 latiem mēnesī. Dominējoši ir 50 līdz 100 lati mēnesī. Lielākoties kolektīvu vadītāji strādā uz uzņēmējdarbības līgumu pamata, tāpēc viņiem nav sociālo garantiju.

Daudzkārtējs dziesmu svētku virsdiriģents Ints Teterovskis uzsver, ka svarīgs ir ne tikai finansējuma, bet arī attieksmes jautājums. "Ja valsts parādīs, ka dziesmu un deju svētki ir svarīgi valstiskā mērogā, arī pašvaldības, iespējams, sapratīs, ka vajag mēģināt rast risinājumu, kā pabalstīt vietējos kolektīvus vismaz ar telpām un ceļa izdevumiem," laikrakstam "Neatkarīgā" teic Teterovskis.

Jau ziņots, ka Latvijas Kordiriģentu asociācija sākusi parakstu vākšanu par to, lai tiktu atjaunota Kultūras ministrijas piešķirtā mērķdotācija Dziesmu un deju svētku kolektīvu vadītājiem. Kopš 2009. gada septembra kolektīvu vadītāji, lai gatavotos 2013. gada svētkiem, no valsts nesaņem finansējumu, bet pašvaldībās noteiktais atalgojums ir ļoti atšķirīgs un pārsvarā nepietiekams, vēsta avīze.

Kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende (Nacionālā apvienība) par prioritāti izvirzījusi mērķdotāciju atjaunošanu amatiermākslas kolektīvu vadītājiem, šo ieceri iekļaujot arī priekšlikumos valdības rīcības plānam. Prognozē, ka dotācija tiks atjaunota no šā gada septembra, tomēr kordiriģentu asociācija vēlas, lai finansējums tiktu atjaunots nekavējoties, jo gatavošanās dziesmu un deju svētkiem notiek jau tagad. Lai to atjaunotu no šā gada septembra, būtu nepieciešami aptuveni 400 000 latu.

Source

DELFI Kultūra

Tags

Ints Teterovskis Kultūras ministrija Žaneta Jaunzeme Grende
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form