Foto: Publicitātes foto
Arhitektu biroju "Graf X", kas savulaik veicis rekonstrukcijas un renovācijas darbus Nacionālajā teātrī un Rīgas Krievu teātrī (RKT), izbrīna Jaunā Rīgas teātra (JRT) paustā kritika par šo teātru rekonstrukciju.

"Jābrīnās, kā Hermaņa kungs [Alvis Hermanis, JRT mākslinieciskais vadītājs] var kritizēt mūsu darbu, ja Rīgas Krievu teātrī nav pat bijis," sacīja "Graf X" vadītāja Rūta Krūzkopa, komentējot JRT vadības trešdien preses konferencē pausto nevēlēšanos, lai viņu teātri rekonstruētu RKT un Nacionālā teātra rekonstrukcijas projektu autori.

Krūzkopa norādīja, ka RTK viss tika izstrādāts punkts punktā pēc plāna, kā to vēlējās pasūtītājs un lietotājs.

"Mēs izbraukājām pusi Eiropas, apskatot teātrus, lai izstrādātu labāko projektu RKT. Vēl tagad sazvanāmies ar teātri, jo gan mums, gan viņiem ir labas atmiņas par laiku, ko tur pavadījām. Atzinīgus vārdus par telpu izskatu teikuši arī daudzi režisori no ārvalstīm," pastāstīja Krūzkopa.

"Esmu ar mieru aiziet kopā ar Hermaņa kungu uz Krievu teātri, lai viņš man stāsta, kas nepatīk, un es varēšu taisnoties, ja būs tāda nepieciešamība," sacīja "Graf X" vadītāja.

Viņa gan atzina, ka bijušas neveiksmes Nacionālā teātra renovācijā, un izskaidroja tās ar grūtībām saprast teātra vēlmes, jo projekta laikā nomainījās pieci direktori.

"Es kā projektu vadītāja uzņēmumā esmu režisore. Tāpāt kā Hermaņa kungam ne vienmēr izdodas ideālas izrādes, arī man ne," salīdzināja Krūzkopa un piebilda, ka, ņemot vērā arhitektu biroja pieredzi, viņu idejas JRT rekonstrukcijā zemē metamas nevarētu būt.

Jau vēstīts, ka Hermanis paudis bažas par gaidāmās rekonstrukcijas potenciālo iespaidu uz teātra vēsturiskajām telpām un to auru, tādēļ kategoriski iebilst pret to, ka pie JRT rekonstrukcijas strādātu tas pats arhitektu birojs ["Graf X"], kas savulaik izstrādāja Nacionālā teātra un Rīgas Krievu teātra rekonstrukcijas projektus, jo tajos pieļauts daudz kļūdu.

Arī JRT direktore Gundega Palma uzsvēra, ka ir bažas par potenciālajiem konkursa uzvarētājiem. "Mēs ļoti gribētu, lai konkursā piesakās arhitekti, kas sajūt šīs ēkas īpašo auru, ko mēs negribam zaudēt. Mēs negribam tipisku eiroremontu un vienkārši sterilu vidi. Diemžēl ir zināms, ka gan Nacionālajā teātrī, gan Krievu drāmā ir pieļauts daudz kļūdu – gan tīri būvniecības, gan projektēšanas procesā," viņa sacīja.

JRT nav ēkas īpašnieks, un par arhitektu izvēli atklātu konkursu izsludinās "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ).

VNĪ pārstāve Daiga Laukšteina norādīja, ka VNĪ jau tagad aicina un izsūtīs arī rakstveida ielūgumu JRT deleģēt savu pārstāvi dalībai tehniskā projekta izstrādes gaitā, kā arī projektēšanas un būvniecības darbu izpildītāja atlases konkursos un pretendentu vērtēšanā.

VNĪ attīstības direktors Gunārs Kosojs aģentūrai BNS iepriekš sacīja, ka JRT ēkas rekonstrukciju varētu sākt 2014.gadā. Ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, projekta izmaksas plānotas 6,1 miljons latu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!