Pirmie latviešu valodas paraugi iespieddarbu un rokrakstu formā saglabājušies no 16. gadsimta sākuma un daudzkārt ietverti vāciski rakstītajos tekstos. Tie aptver garīga rakstura darbus un praktiskus tekstus laicīgam lietojumam, kā likumus, zvērestus un liecības tiesu un baznīcu vizitāciju protokolos.
Daži no senākajiem rokrakstiem saistīti ar Rīgas latviešu tirdzniecības palīgamatiem. Rīgas nesēju brālības biedru grāmata ir pirmais zināmais piemērs, kad latviešu valodas pieraksts izmantots laicīgā lietojumā (ieraksti latviešu valodā, sākot ar 1532. gadu). Piedāvājam arī ieskatīties Rīgas linu audēju amata šrāgās (1625), malkas brāķeru un tiesas liecinieku zvērestos (1681).
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
