Viņa skaidroja, ka komisija ir izvērtējusi VSIA "Latvijas Nacionālais teātris" valdes locekļa Jāņa Vimbas līdzšinējā pilnvaru termiņā, kas ir pieci gadi, paveikto, atzinīgi novērtējot spēju nodrošināt stabilu finanšu situāciju teātrī visā Covid-19 ierobežošanai noteikto drošības pasākumu laikā, kā arī sakārtotos teātra iekšējos, saimnieciskos procesus.
Tomēr, pēc KM paustā, lai nodrošinātu atklātu, godīgu un profesionālu valdes locekļu izvēles procesu kultūras nozares kapitālsabiedrībās, tāpat kā Mihaila Čehova Rīgas krievu teātra gadījumā, komisija lēmusi uz Nacionālā teātra valdes locekļa amatu izsludināt atklātu konkursu, kurā dalību pieteikt varēs arī pašreizējais kapitālsabiedrības valdes loceklis Vimba.
Latvijas Nacionālā teātra valdes loceklis Jānis Vimba piedalīsies arī nākamajā konkursā uz teātra vadītāja amatu, tā apliecināja teātra direktors.
Vimba atzīmēja, ka Kultūras ministrijas (KM) sapulcē, kas notika pirms pāris nedēļām, skaidrots, ka turpmāk visās kultūras iestādēs, beidzoties vadītāja pilnvaru termiņam, tā pilnvaras nevis tiks vienkārši pagarinātas, bet gan notiks konkursi. Vimba uzsvēra, ka viņam nav pamata apstrīdēt šo lēmumu.
"Rīgas Krievu teātra piemērs, iespējams, lika pieņemt lēmumu par konkursu rīkošanu kultūras iestādēs, lai nodrošinātu atklātības principu," sacīja teātra direktors.
Viņaprāt, Nacionālā teātra rādītāji ir "labi un ļoti labi", un viņš esot apņēmības pilns pierādīt konkursa komisijai, ka viņam ir mērķi un plāni teātra nākotnei. Viņš pauda cerību, ka komisija atzīs viņa piedāvājumu par labu esam.
Atklātā konkursā 2018. gadā uz teātra valdes locekļa amatu deviņu kandidātu konkurencē KM izveidotā nominācijas komisija kā piemērotāko izraudzījās aktieri un režisoru Jāni Vimbu. Šovasar viņam beidzas piecu gadu pilnvaru termiņš.
Gada sākumā KM izsludināja konkursu uz Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra valdes locekļa amatu, kurā piedalīsies arī līdzšinējā teātra vadītāja Dana Bjorka. Šis gadījums izsauca neizpratni teātra trupā.
Kā iepriekš TV3 klāstīja KM valsts sekretāra vietnieks Uldis Zariņš, KM esot saņēmusi virkni vēstuļu ar sūdzībām par teātra vadību, pārmetot iespējamu lojalitātes trūkumu, nepamatotu darbinieku atlaišanu, kā arī sliktu mikroklimatu un vadības stilu. Vienlaikus, pēc Zariņa toreiz paustā, saņemtas arī atbalsta vēstules Bjorkai, kas nākušas, kad ministrija, mēģinot saprast, cik objektīvas bijušas sūdzības, lēmusi neturpināt darba attiecības ar teātra valdes locekli.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
