Foto: LETA
Līdzšinējais Latvijas Nacionālās operas (LNO) vadītājs Andrejs Žagars ir gatavs upurēt operas direktora amatu un atbalsta operas valdi trīs vai četru cilvēku sastāvā, ceturtdien vēsta laikraksts "Neatkarīgā".

Avīze atgādina, ka Kultūras ministrija (KM) par LNO pagaidu vadītājiem iecēlusi līdzšinējos saimniekotājus – operas izpilddirektori Selgu Laizāni un finanšu direktoru Normundu Matuti. Atkārtotu konkursu uz operas direktora amatu izziņos triju līdz četru mēnešu laikā, un tajā aicināts piedalīties arī līdzšinējais direktors Žagars, kuru kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende iepriekš neapstiprināja amatā. Tas, vai Žagars piekritīs piedalīties jaunajā konkursā, būs atkarīgs no "noteikumiem un apstākļiem".

Žagars atbalsta pārmaiņas operā, taču uzsver, ka tām jābūt vērstām uz izcilību, nevis nīkulīgu izdzīvošanu. "Esmu ar mieru arī upurēt savu kandidatūru direktora amatā, lai tikai opera varētu turpināt virzīties uz panākumiem. Un noteikti atbalstu domu par valdi trīs vai četru cilvēku sastāvā."

Žagara neapstiprināšanu amatā un atkārtota konkursa rīkošanu kultūras ministre iepriekš pamatoja ar operas nopietnajām finansiālajā problēmām, kuras ir jāapzina un jāatrisina. "To, ka operai ir nepieciešams lielāks finansējums nekā citiem teātriem, paredz nevis Žagara ambīcijas, bet gan žanra specifika. Igaunijā ir divi operteātri, Lietuvā – trīs, un gandrīz visos tajos valsts finansējums ir lielāks nekā mums," skaidroja Žagars.

Savukārt Latvijas Nacionālā teātra direktors Ojārs Rubenis pauž neizpratni par to, kāpēc LNO finansiālā situācija KM bijusi negaidīts atklājums: "Man ir grūti iedziļināties cita teātra finansiālajā situācijā, taču viens ir skaidrs – finanšu pārskatu Kultūras ministrija saņem katru mēnesi, tai ir jābūt regulāri informētai par situāciju tās pārraudzītajās iestādēs. Ja viņiem nav šīs informācijas, tā ir ministrijas problēma."

Rubenis aizstāv savu kolēģi Žagaru, norādot, ka viens cilvēks nevar būt atbildīgs par problēmām operā.

"Andrejs Žagars ir harismātisks līderis, kurš nodrošinājis operai augstu kvalitatīvo līmeni, 15 gadus smagi strādājot. Es priecātos, ja viņš turpinātu darboties šajā amatā. Protams, finansiālās problēmas ir jārisina; patlaban ir jādefinē, kāda ir operas un kultūras kopumā vieta šajā valstī, un jāsaprot, kā sabalansēt radošās ambīcijas ar pieejamajiem līdzekļiem. Par to domājam arī Nacionālajā teātrī," tā Rubenis.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!