Teologs pauda cerību, kas šīs atšķirības būs pamācošas un palīdzēs ikvienam tās lasītājam. Viņš jaunajam Bībeles tulkojumam novēlēja skaistu ceļu latviešu tautas vidū. Cālītis klātesošajiem atzina, ka viņam ir liels prieks un gandarījums, ka bija iespēja būt klāt pie jaunā Bībeles tulkošanas darba.
"Šis ir 300 gadu notikums, jo Eiropā tikai reizi 300 gados tiek tulkota Bībele. Visas iepriekšējās ir bijušas revīzijas [Ernsta] Glika darbam," teica Cālītis.
Cālītis uzskata, ka Bībeles teksts nav kaut kas īpaši "uzfrizējams" un svēts. "Mēs esam pieraduši, ka Bībele runā tādā dīvainā, nemūsdienīgā valodā, un mēs domājam, ka tā ir Bībeles valoda. Tās ir pilnīgas muļķības," Jaunā Bībeles tulkojuma atklāšanas svētkos aģentūrai LETA šodien pauda Cālītis.
Viņaprāt, Bībeles teksts ir vienkāršs, jo tā ir vienkāršo ļaužu valoda. To varot pamanīt lasot Veco un Jauno derību, kur ir skaidri pamanāms, ka Jaunajā derībā valoda jau ir vienkāršāka. "Tāpēc Bībele, kas izklausās tā, it kā no augstā plaukta, ir pretrunā ar pašu teksta būtību," domā teologs.
Tāpēc, tulkojot jauno Bībeli, latviešu tulkotāji ir ļoti piestrādājuši pie valodas un sapratuši, ka tas stils, kas ir Bībeles oriģinālā, ir jāpārceļ arī uz latviešu valodu, atklāja Cālītis. "Mēs jau varējām, ja tā var izteikties, vēl brutālāk šo teksta vienkāršību izteikt. Bet šajā pirmajā gājienā mūsu tulkotāji bija drusku konservatīvāki," piebilda Cālītis.
Arī Latvijas Bībeles biedrības vadītājs Valdis Tērauds uzsvēra, ka šis ir vēsturisks notikums, jo ne jau katru gadu tiek tulkota Bībele un līdz šim ir bijuši tikai trīs nozīmīgi Bībeles izdevumi.
Cālītis sacīja, ka dažas jaunā Bībeles tulkojuma vietas tās lasītājam būs ievērojams pārsteigums, iespējams, pat šoks. Viņš stāstīja, ka jaunais Bībeles tulkojums ir pilnīgi jauns tulkojums un tapis, neņemot vērā tās teksta manieres un veidu, kāds bija Glika Bībeles tulkojumā. "Gliks un vēlākie revidenti izmantoja oriģinālus, kas bija pieejami tajā laikā. Starplaikā pa šiem 300 gadiem un īpaši šajā gadsimtā ir nākusi klāt vesela rinda rokrakstu tulkojumu, kas nebija pieejams Glikam," stāstīja Cālītis, piebilstot, ka tāpēc tulkotāji varēja izmantot visjaunākās atziņas par teksta autentiskumu.
Tomēr izrādās, ka jaunajā Bībeles tulkojumā lasītājs var neatrast tādus tekstus, ko līdz šim uzskatīja, ka tie ir oriģināli. "Es negribu satraukt lasītājus, bet ir arī pat tādas vietas, kur mēs šodien vairs neuzskatām, ka tās ir daļa no oriģināla, bet ir vēlāki iespraudumi. Un tas būs šajā izdevumā ļoti uzkrītoši redzams. Atsevišķi panti vairs netiks uzrādīti tekstā, tie būs īpašā apakšsadaļā, atsaucēs vai vispār izkritīs," teica mācītājs.
Tāpat jaunā Bībele no iepriekšējiem tulkojumiem atšķiras ar interpretāciju, jo mūsdienās Bībeles tulki, pateicoties savām valodu zināšanām, prot labāk lasīt un skaidrāk izprast, zināt, ko senie raksti grib pavēstīt.
Cālītis cer, ka jaunajam Bībeles tulkojuma būs lieli panākumi, īpaši ņemot vērā, ka Bībele ir pirktākā grāmata pasaulē. Lai gan sākumā šis izdevums neizplatīsies ļoti strauji, jo cilvēki ir pieraduši vēl pie iepriekšējiem tulkojumiem, taču jaunais tulkojums, pēc Cālīša domām, īpaši populārs būs jaunās paaudzes vidū, bet pēc 25 gadiem visi jau būs pārgājuši uz jauno tulkojumu.
"Bet jaunajai paaudzei un ar laiku arī visiem atšķirība būs tik uzkrītoša un tā skaidrība būs tik redzama, ka cilvēki vienkārši automātiski pāries uz jauno tulkojumu. Būs zelta panti, kas jau ir iegājušies tautā, tos jau mēs nemainīsim uzreiz," viņš pauda.
Uz Bībeles atvēršanas svētkiem sestdien bija ieradušies aptuveni 20 cilvēki, tostarp arī teoloģijas studenti, kas pasākumā lasīja fragmentus no jaunā tulkojuma.
Bībeles jaunais tulkojums mūsdienu latviešu valodā no oriģinālvalodām ir svarīgs kultūras dzīves notikums, jo Bībele kā kultūras teksts ir ietekmējusi literatūru un literāro valodu. Šis ir trešais nozīmīgākais Bībeles izdevums latviešu valodā pēc Ernsta Glika veiktā pirmā Bībeles tulkojuma latviešu valodā 17.gadsimtā un emigrācijā tapušā Bībeles izdevuma 1965.gadā. Šajā izdevumā ietvertas arī grāmatas, kuras par autoritatīvām atzīst katoļu un pareizticīgo baznīcas.
Pie jaunā Bībeles tulkojuma latviešu valodā tulkotāju un redaktoru kolektīvs strādājis kopš 1995.gada. Tulkošanas komisijas koordinē Juris Cālītis, tulkotāji Uldis Bērziņš, Laila Čakare, Enoks Neilands, Knuts Skujenieks, Ilmārs Zvirgzds, Aleksandrs Bite, Dainis Zeps, Jānis Priede, Māra Poļakova, Ināra Ķemere, kas ir izdevuma sengrieķu valodas konsultante, Ilze Rūmniece, literārā redaktore Milda Klampe, latviešu valodas konsultante Maija Baltiņa. Jaunā izdevuma vāka māksliniece ir Agata Muze.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
