Nosaukums izraudzīts no vairākiem iespējamajiem variantiem. Kā norādīja Rozenbergs, iedzīvotāji iepriekš pašvaldībai bija iesnieguši savas idejas, kuru vidū bijuši tādi nosaukumi kā "Melnais gulbis", "Vidzemes pērle", "Vendene" un daudzi citi.
Domes priekšsēdētājs pastāstīja, ka būtiskākais šajā jautājumā bijis deputātiem vienoties, vai nosaukumam būtu jābūt avangardiskam, sekojot Austrumlatvijas koncertzāles Rēzeknē - Latgales vēstniecības "Gors" piemēram, vai arī nosaukumam tomēr būtu jābūt pragmatiskākam.
Diskusiju laikā deputāti vienojušies, ka neatkarīgi no nosaukuma koncertzāle tautās tik un tā tiks dēvēta par Cēsu koncertzāli vai Vidzemes koncertzāli, tādēļ spilgtāks nosaukums, visticamāk, neko nemainītu, stāstīja Rozenbergs.
Pēc viņa teiktā, nosaukumā iekļautais "Vidzemes" liecina par iestādes reģionālo statusu, vārds "koncertzāle" apzīmē tās multifunkcionalitāti, taču "Cēsis" - koncertzāles atrašanās vietu un piederību vietējai Cēsu videi.
Jūnija sākumā topošajai koncertzālei tika atzīmēti spāru svētki. Projekta kopējās plānotās izmaksas ir 9 289 816 lati, tajā skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 7 336 964 latu apmērā, valsts budžeta dotācija 286 584 latu un Cēsu novada pašvaldības finansējums 1 666 266 latu apmērā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
