Cēsu 810. jubilejā – rokfestivāls, ritma svētki un gastronomiskās performances
Foto: Shutterstock

Cēsu jubilejas svētkos "Cēsis 810" šovasar apmeklētājus priecēs salūts oriģinālmūzikas pavadībā, iepriekš vēl Latvijā nepieredzētas gastronomiskas performances, rokfestivāls "Fono Cēsis", kā arī ritma svētki ar valstī lielākajiem "bungu apļiem", kur skaņas radīšanā varēs iesaistīties ikviens festivāla apmeklētājs, informēja preses konferencē Kultūras ministrijā.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Cēsu jubilejai veltītie pasākumi norisināsies no 22. līdz 24. jūlijam. Apmeklētājiem visi pasākumi ar pašvaldības un sponsoru atbalstu būs bez maksas. Kopumā šie pasākumi izmaksās ap 150 000 eiro, no kuriem ap 80 000 eiro ir pašvaldības līdzfinansējums, bet pārējā summa - sponsoru un atbalstītāju ieguldījums.

Kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK) preses konferencē Cēsis raksturoja kā veiksmīgāko piemēru, kā pilsēta var balstīt savu izaugsmi uz kultūras resursiem. "Kultūras ministrija lepojas ar Cēsīm un bieži to iekļauj prezentācijās kā piemēru. Cēsis ar kultūras palīdzību panāk aktīvāku, radošāku iedzīvotāju iesaisti pilsētas apkārtējās vides veidošanā," sacīja Melbārde. Viņa norādīja, ka Cēsis savu ambīciju kļūt par kultūras galvaspilsētu realizē ne vien vārdos, bet arī darbos.

Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs (V) sacīja, ka pirms 10 gadiem, kad Cēsīs tika svinēta pilsētas 800 gadu jubileja, tapa dažādas ieceres, piemēram, par koncertzāli. Tā pašlaik pilsētai nodrošinot ekonomisku pienesumu gan uzņēmējdarbības attīstībā, gan arī veicinot iedzīvotāju un tūristu pieplūdumu. "Uz 810.jubileju mēs lūkojamies kā uz skaistu svētbrīdi, kas dos jaunas idejas un ieceres nāk amajiem gadiem," pauda Rozenbergs.

Cēsu 810. jubilejā – rokfestivāls, ritma svētki un gastronomiskās performances
Foto: Shutterstock

Tikmēr Cēsu Kultūras un tūrisma centra vadītāja vietniece Ilona Asare pauda, ka svētkus neveido ne Kultūras centrs, ne pašvaldība, bet gan visas iesaistītās radošās personības, ar kurām pilsēta lepojas. Viņa sacīja, ka svētku programma sakņota Cēsu kultūras mantojumā ar mūsdienīgu interpretāciju.

Asare arī akcentēja, ka svētki uzrunās cilvēkus ar dažādām gaumēm – būs pieejamas piecas skatuves, kurās sniegs muzikālus priekšnesumus – no klasiskās mūzikas līdz rokmūzikai.

Festivāla "Fono Cēsis" rīkotājs Jānis Sildniks pastāstīja, ka šogad iepriekš ierastais lielkoncerts pārkvalificēsies par festivālu. Viņš akcentēja, ka Cēsis būs pirmā pilsēta ar savu rokfestivālu divu dienu garumā. Tajā piedalīsies 20 grupas un seši diskžokeji, tostarp Latvijā zināmākie rokmūziķi, kā arī šogad īpašu akcentu organizatori liek uz ārzemju māksliniekiem, ar kuriem pašlaik norit sarunas. Pašreiz mākslinieki vēl netiek izziņoti, taču tas varētu būt patīkams pārsteigums apmeklētājiem, sacīja Sildniks.

Tikmēr komponists Rihards Zaļupe, kas īpaši Cēsu svētkiem sakomponējis skaņdarbu, kurš izskanēs uguņošanas laikā, pauda, ka iepriekš nav radis pie "šādas prakses", taču pašreiz jau daiļdarbs ir ierakstīts un nodots. Tas tapis sadarbībā ar simfonisko orķestri un citiem māksliniekiem. Uguņošana notiks 23. jūlijā plkst. 23.00 Pils parkā.

Jubilejas koncerta "Cēsis skan" mākslinieciskais vadītājs Juris Vaivods akcentēja Cēsis kā ar kultūras mantojumu bagātīgāko valsts novadu. Viņš uzsvēra, ka neviens skaņdarbs, kas šovasar izskanēs koncertā, nebūs atkārtošanās no Cēsu 800. gadu jubilejas svētku koncerta. "Visi būs spilgti, uzrunājoši, pie atskaņošanas piedalīsies paši cēsnieki," pauda mākslinieks.

Cēsu 810. jubilejā – rokfestivāls, ritma svētki un gastronomiskās performances
Foto: Shutterstock

Perkusiju mākslinieks Dzintars Vīksna sniedza ieskatu "Bungu apļa" norisē. Ikvienam no konferences dalībniekiem tika izdalīts mūzikas instruments, un Vīksnas vadībā, iesaistot klātesošos, tika radīts ritmisks skaņdarbs. Šādas performances tiks rīkotas arī Cēsu svētku laikā, dalībai tajās iepriekš varēs reģistrēties vai arī pieteikties festivāla dienā. "Ikviens varēs dabūt to foršo sajūtu bez iepriekšējas sagatavošanās – kā dziesmu svētkos," pauda mākslinieks.

Savukārt gastronomijas māksliniece un televīzijas personība no Cēsīm Gundega Skudriņa informēja, ka svētkos iedzīvotāji varēs vērot vēl iepriekš nepieredzētas gastronomiskās performances, kā arī izmēģināt vēl iepriekš neredzētus ēdienus, kas nav pieejami ne restorānos, ne veikalos.

Lai to visu sagatavotu, svētkos darbosies astoņi pavāri, katrs no tiem kaut kādā veidā saistīts ar Cēsīm.

"Svētki nav iedomājami bez kūkas un vīna," pauda Skudriņa. Skudriņa ar savas komandas pārstāvjiem dažādus ēdienus demonstrēja un ļāva nogaršot konferences apmeklētājiem. Savukārt organizatori tika aicināti izdekorēt svētku kūku.

Pērn Cēsu svētkos viesojās lielākais apmeklētāju skaits kopš 2006. gada. Kopumā Cēsu 809. jubileju svinēja vairāk nekā 25 000 cilvēku. Paredzams, ka šogad šis skaitlis varētu būt lielāks.

Cēsis dibinātas 1206. gadā un ir trešā vecākā pilsēta Latvijā. Jau kopš 19. gadsimta beigām Cēsis pazīstamas kā mākslas, kultūras un atpūtas centrs, un arī šobrīd pilsētas kultūras un mākslas ambīcijas izskan visas valsts mērogā. Pēc Eiropas Komisijas pasūtījuma veikts apkopojums pērn Cēsis ierindoja kā labās prakses piemēru kopā ar 69 citām Eiropas kultūras lielpilsētām, kurās veiksmīga pilsētu un reģionu attīstība bijusi balstīta tieši kultūrā.

Tags

Cēsis Fono Cēsis
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form