Dizainā rodas jaunas jomas. Diskusija 'Nākotnes dizaina scenāriji'

Latvijas Dizaina gada balva tiek pasniegta trešo gadu. Tās procedūra konceptuāli veidota nevis kā sacensība, bet gan kā saruna starp dizaineriem, dizaina lietotājiem un pasūtītājiem.

Balvas rīkotāji dizaina birojs H2E uzsver: "Mēs paši esam daudz piedalījušies dažādos dizaina konkursos un zinām, kāda ir sajūta gan uzvarot, gan arī zaudējot. Ir būtiski saņemt novērtējumu no malas." Kultūras ministrijas valsts sekretāres vietnieks kultūrpolitikas jautājumos Uldis Zariņš piebilst, ka Latvijas Dizaina gada balva ir viens no valsts dizaina politikas veidošanas instrumentiem: "Balvas ir stimuls nozares attīstībai, tā dod iespēju pa paveikto saņemt atgriezenisko saiti, motivē kolēģus un sabiedrībā palīdz veidot pieprasījumu pēc laba dizaina".

Šī gada Latvijas Dizaina gada balvas pirmās vietas ieguvēja Una Rozenbauma, kas ir viena no Latvijas literatūras popularizēšanas kampaņas #Iamintrovert veidotājām, atzīst, ka starp darbu iesniedzējiem balvai ir arī sacensības gars: "Iespēja pieteikt savu darbu vietējo speciālistu un ārzemju kolēģu novērtējumam jau darba procesā ir lielisks stimuls darīt vairāk un strādāt rūpīgāk".

Triju gadu laikā Latvijas Dizaina gada balvai ir pieteikti gandrīz 400 dažādi Latvijas dizaina piemēri. Šajā laikā ir īpaši būtiski pieaudzis digitālo risinājumu skaits gan starp iesniegtajiem darbiem, gan arī starp žūrijas izceltajiem balvas finālistiem. Starp Latvijas dizaina labākajiem piemēriem arvien biežāk ir arī sociālais un pakalpojumu dizains.

Viena no balvas rīkotājām dizaina biroja H2E vadošā dizainere un Latvijas Mākslas akadēmijas profesore Ingūna Elere secina: "Dizaina nozarē rodas jaunas jomas un arvien vairāk produktu izstrādei ir nepieciešama dažādu dizaina jomu iesaiste, piemēram, digitālais dizains kombinācijā ar grafikas un pakalpojumu dizainu. Mēs arī darbam žūrijā aicinām gan dizaina teorijas pārstāvjus, gan praktiķus, gan materiālā, gan nemateriālā dizaina pārstāvjus. Līdz šim žūrijā ir strādājuši 10 vietējie eksperti un 10 kolēģi no ārzemēm."

Šī gada balvas žūrijas ārzemju eksperti ir novērtējuši, ka Latvijā īpaši spēcīgs ir grafikas dizains, digitālie risinājumi un izstāžu dizains. Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja vadītāja Inese Baranovska uzskata, ka gada balva uzrāda, kurās jomās Latvija ir konkurētspējīga arī pasaulē: "Produktu dizainā ir grūtāk konkurēt ar lielajām valstīm, kurās ir attīstīta tehnoloģiskā bāze un rūpniecība. Grafikas un izstāžu dizaina kvalitāte ir vairāk atkarīga no to izstrādātāja personības." Inese Baranovska saka: "Mums nevajag ģērbt svešu mētelīti. Ir jāattīsta veiksmīgas jomas vēl vairāk."

Viens no šī gada balvas žūrijas pārstāvjiem Viktorijas un Alberta muzeja Arhitektūras, dizaina un digitālo risinājumu nodaļas vadītājs Kristofers Tērners pieteikumu izvērtēšanas procesā ir secinājis: "Visi jautājumi par dizainu un nacionālo identitāti nav par kaut kādu stilu, bet gan par kontekstu, kurā Latvijas dizains ir radīts un par problēmām, ko dizaineri grib risināt. Dizains nojauc robežas un jūsu domāšanas veids rada ievērības cienīgas lietas."

Kultūras ministrijas pārstāvis Uldis Zariņš piebilst: "Savas nacionālās īpatnības saskatīt pašiem ir grūti, tāpēc ir tik vērtīgi, ka balvai iesniegto darbu vērtēšanā ir iesaistīti speciālisti no ārzemēm. Artūra Analta instalācija Londonas Dizaina biennālē bija ļoti latviska, bet tā bija saprotama arī starptautiskā kontekstā un ieguva vienu no trim biennāles Zelta medaļām."

Dizaina biroja H2E vadošais dizainers un Latvijas Mākslas akadēmijas profesors Holgers Elers gan secina, ka laiks, kad runājām par īpašu skandināvu vai vācu dizainu, ir pagātnē: "Tagad pasaulē situācija ir citādāka – dizains ir kļuvis daudz globālāks." Inese Baranovska piebilst, ka gan skandināvu, gan vācu dizaina pasaules slavas pamatā ir ne tikai lietu kvalitāte, bet arī šo valstu pašapziņa. "Nevajag baidīties būt pašiem un kautrēties no sevis," iesaka Dizaina un dekoratīvās mākslas muzeja vadītāja.

Dizaina balvas galvenā atbalstītāja IT uzņēmuma "Accenture Latvia" vadītājs Maksims Jegorovs iesaka: "Pašlaik novērojamās tendences ļauj ielūkoties nākotnē, dod iespēju tai sagatavoties. Mēs tuvojamies postdigitālajai ērai, kad viens no dizaineru galvenajiem uzdevumiem būs samazināt dažāda veida trokšņu līmeni, attīrīt cilvēku informatīvo telpu un tajā atstāt tikai būtiskāko. Digitālie produkti kļūst arvien personalizētāki. Taču tas rada problēmu, ka cilvēki katrs dzīvo savā pasaulē – informatīvajā burbulī, kas ar citiem nesaskaras. Jau labu laiku tikai ar to, ka kāda lieta ir skaista, nepietiek."

Inese Baranovska secina, ka nākotnes dizaina galvenais uzdevums ir vides humanizācija: "Tas attiecas gan uz pilsētvidi kopumā, gan mūsu katra dzīves telpu."

Holgers Elers iesaka sākt ar publisko sektoru, kura pakalpojumus lietojam mēs visi. Uldis Zariņš cer, ka jau pavisam drīzā nākotnē dizaina domāšana tiks izmantota arī valsts politikas definēšanā, piemēram, nacionālā attīstības plāna izstrādē, reģionu pārvaldes reformā. Una Rozenbauma uzskata, ka dizaina kvalitāte arvien vairāk uzlabosies: "Ja tu pierodi pie labām lietām, tu tās pieprasi. Pieprasījums pēc laba dizaina augs." Ingūna Elere, noslēdzot sarunu, secina, ka dizains ir darbība: "Mums pašiem ir jāveido pieprasījums pēc labie risinājumiem. Visiem ir tiesības uz labu dizainu."