Intervijā žurnālam "Kapitāls" Dripe norāda, ka "mums ir visi dabas dotumi labai dzīvošanai - jūra ir tuvu, cauri pilsētai plūst upe, Dievs mums ir diezgan daudz iedevis".
"Bet, ja mēs Rīgu uzlūkojam kā sociālekonomisku un politisku procesu vainagojumu, tad, citējot [arhitektūras kritiķi] Āronu Betski, var teikt, ka ēkas ir politikas telpiskais fakts. Šeit sapnis apstājas," akcentē arhitekts.
Kā uzsver Dripe, viņš vienmēr uzskatījis, ka arhitektūra ir kultūras daļa. Arhitektūra ir kultūras kanonā, arhitektūrai ir sava valsts politika.
Lūgts komentēt arhitektūras saistību ar ekonomiku, būvniecību un citām nozarēm, kas stāv tālu no kultūras, bijušais Rīgas pilsētas galvenais arhitekts norāda, ka ir dažādi ētiskie kritēriji un arhitekti nav izņēmums. Ir arhitektu biroji, ar kuriem Rīgas pilsētas arhitekta birojam veidojies dialogs un nav radušās konfliktsituācijas, taču ir arhitekti, kuru darbība balansē uz ētiska biznesa robežas. Ir arī arhitekti, kuri sevi izjūt kā Latvijas kultūras daļu, un viņi savas biznesa intereses pakārto virsuzdevumam.
"Es ticu, ka arhitektiem ir iespēja sajust sevi kā kultūras radītājiem, jo kultūra ir tas, caur ko pozicionējamies pasaulē," saka Dripe.
Komentējot, vai Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijai izdevies izglābt Rīgu no sliktas arhitektūras un publiskās telpas neveiksmēm, Dripe norāda, ka panākta sakārtotība vienā no jutīgākajiem rajoniem Ķīpsalas dienvidu galā un tuvajā Pārdaugavā.
"Arī lielie Lietuvas kolēģu virzītie tirdzniecības centru projekti - pie Zunda kanāla Daugavgrīvas ielā un bijušās Kuzņecova fabrikas vietā - bija tādi, kur bija cīņas, pēc kurām teorētiski ir iespējams tos novest līdz loģiskai beigu fāzei. Mēs kritizējām šos projektus, attīstītāji gāja pie politiķiem, sūdzējās, taču dialogs bija labdabīgs, mēs spējām paskaidrot savu pozīciju, jo mums kā profesionāļiem ir savi kritēriji," akcentē bijušais Rīgas pilsētas galvenais arhitekts.
Viņa darbības mērķis bija saskaņot attīstītāju un pilsētas intereses, un tās ne vienmēr sakrita. Ja viena puse rūpējas par savām biznesa interesēm, tad tai pretī jābūt pietiekami autoritatīvai, taču profesionālai un atvērtai pusei, kas pārstāv pilsētas intereses, skaidro Dripe.
Jau ziņots, ka Rīgas dome 28.februārī nav pagarinājusi darba līgumu ar Dripi, kurš Rīgas pilsētas galvenā arhitekta amatā strādāja kopš 2006.gada februāra. Vienlaikus Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) pieļāvis, ka birokrātijas samazināšanas nolūkā Rīgas pilsētas arhitekta biroju varētu likvidēt pavisam un tā funkcijas deleģēt Pilsētas attīstības departamentam.
Vairākas organizācijas un amatpersonas vērsušās pie Ušakova ar aicinājumu saglabāt arhitektu biroju un atjaunot amatā Dripi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
