Dziesmu svētku noslēguma koncertā pirmatskaņojumu piedzīvos Prauliņa darbs 'Svinēšanas dziesma'
Foto: LETA

XXV Vispārējie latviešu Dziesmu un XV Deju svētki šogad pārsteigs ne tikai ar lielu dalībnieku skaitu, bet arī ar dažādiem koncertiem, no kuriem visnozīmīgākais būs svētku noslēguma koncerts "Līgo", kurā pasaules pirmatskaņojumu piedzīvos komponista Uģa Prauliņa darbs "Svinēšanas dziesma".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Svētku noslēguma koncerta mākslinieciskais vadītājs Ivars Cinkuss šodien žurnālistiem stāstīja, ka cilvēki šos gadus ir strādājuši čakli un godprātīgi, tādēļ viņam ir pilnīga pārliecība, ka svētku noslēguma koncerts no muzikālā viedokļa noteikti būs brīnišķīgs un panākumiem bagāts.


"Pēc koru skatēm var spriest, ka dzīve Latvijā gan emocionāli, gan finansiāli ir gājusi uz labo pusi, jo atkal pēc ilgāka laika ir jūtams dalībnieku pieaugums. Mums būs daudz vairāk dalībnieku, nekā bija pirms pieciem gadiem. Acīmredzot vilkme pēc kultūras un dziesmas ir kļuvusi atkal nepieciešama, un tas ir ļoti apsveicami," sacīja Cinkuss.

Noslēguma koncerta radošā grupa cer, ka pasākums atstās brīnišķīgu pārdzīvojumu dalībnieku un arī skatītāju vidū. Svētki un repertuārs tiek veidots saulgriežu zīmē, tādēļ arī noslēguma koncertā varbūt par 1% būs vairāk tās dziesmas, kas saistītas ar līgo tematiku. Arī noslēguma koncertā tiks apspēlēta saules sagaidīšana, saules pavadīšana un saules ieiešana visu cilvēku sirdīs.

"Būtiski atzīmēt, ka šajos svētkos pēc vairāku gadu pārtraukuma noslēguma koncertā atgriežas visas lielās Dziesmu un deju svētku pamatgrupas, līdz ar to būs arī deju kopas un pūtēju orķestra atsevišķi priekšnesumi. Tāpat atsevišķi priekšnesumi būs katrai koru grupai. Tas, mūsuprāt, ir ļoti svarīgi, jo noslēguma koncerts ir centrālais svētku pasākums, tādēļ ir svarīgi visiem dot iespēju piedalīties," pauda Cinkuss.

Noslēguma koncertā "Līgo" piedalīsies 240 jauktie kori - 9659 dalībnieki, 79 sieviešu kori - 2445 dalībnieki, 28 vīru kori - 935 dalībnieki, 42 senioru kori - 1250 dalībnieki un 26 ārzemju latviešu kori - 841 dalībnieks. Tāpat piedalīsies 12 viesu kolektīvi, kas veidos 362 dalībniekus, 31 tautas deju kolektīvs - 700 dalībnieki, 37 pūtēju orķestri - 1200 dalībnieki, kā arī Nacionālo bruņoto spēku orķestris, profesionālais pūtēju orķestris "Rīga", Latvijas Universitātes pūtēju orķestris, Jāzepa Mediņa Mūzikas vidusskolas pūtēju orķestris, Jauniešu pūtēju orķestris "Auseklītis" un citi.

Ar krāšņumu un daudzveidību skatītājus centīsies pārsteigt arī deju lieluzvedums "Tēvu laipas". Deju lieluzveduma režisore Māra Ķimele skaidroja, ka šogad šajā priekšnesumā būs ļoti liela deju amplitūda, jo būs arī dejas no 16.gadsimta, kas gan būs pasniegtas mūsdienīgā formā un zīmējumā. Netiks aizmirsts arī par padomju laika horeogrāfu radītajām dejām un mūsdienu dejām, līdz ar to deju sakopojums būs ārkārtīgi interesants.

Lieluzvedumā "Tēvu laipas" tiks izdejotas 23 horeogrāfu dejas. "Šogad notiks 15.Deju svētki, un svētkos piedalīsies 15 000 dejotāju. Lielais dalībnieku skaits, kas pēdējos gados ir audzis, liecina, ka cilvēkiem patīk dejot. Dziesmu un deju svētki vieno latviešu tautu. Gribētu novēlēt, lai vienotība, kas dejotāju un viņu vadītāju un virsvadītāju starpā, būtu arī mūsu valdības starpā, lai viņi sapratu, ka svētkos ieguldītā nauda nav zemē nomesta," sacīja Ķimele.

Viņa gan piebilda, ka patlaban vienīgais lielais mīnuss, kas saistīts ar svētkiem, ir mazais stadions, kurā notiek deju lieluzvedums.

Daugavas stadionā notiekošajā deju lieluzvedumā "Tēvu laipas" piedalīsies 280 jauniešu deju kolektīvi, 264 vidējās paaudzes deju kolektīvi, 59 senioru deju kolektīvi. Kopā lieluzvedumā piedalīsies 603 deju kolektīvi, no kuriem 14 būs latviešu diasporu kolektīvi.

Savukārt pūtēju orķestru sniegumu ikviens varēs novērtēt dižkoncertā, kas norisināsies 6.jūlijā Doma laukumā. Pūtēju orķestru dižkoncerts ir jauns Dziesmu un deju svētku fenomens. Salīdzinājumā ar iepriekšējiem svētkiem šoreiz pūtēju orķestru koncerts notiks samazinātā formātā, proti, katram novadam vairs netiks veltītas divas stundas, bet gan viena stunda, informēja pūtēju orķestru dižkoncerta mākslinieciskais vadītājs Jānis Puriņš.

Puriņš arī vērsa uzmanību uz to, ka pirmo reizi programma sagatavota, balstoties tikai un vienīgi uz latviešu komponistu skaņdarbiem. Novadu koncertprogrammās tiks iekļauta oriģinālmūzika, klasiskā un populārā mūzika, līdzsvarojot profesionālismu ar amatierismu, tradīciju ar novitāti, rodot kompromisu starp elitāro un tautas gaumi.

Pūtēju orķestru dižkoncertā piedalīsies 54 amatieru pūtēju orķestri, profesionālais pūšamo instrumentu orķestris "Rēzekne" un Daugavpils profesionālais pūšamo instrumentu orķestris "Daugava".

Dziesmu svētku tradicionāla sastāvdaļa ir arī vokāli simfoniskās mūzikas koncerts, kas šoreiz notiks "Arēnā Rīga". Šoreiz koncertā skanēs Latvijas komponistu opusi no pirmsākumiem līdz mūsdienām un divu citzemju jubilāru - Džuzepes Verdi un Riharda Vāgnera populāri skaņdarbi no operām, stāstīja vokāli simfoniskā koncerta mākslinieciskais vadītājs Mārtiņš Ozoliņš.

Vokāli simfoniskās mūzikas koncertā pulcēsies aptuveni 1000 amatierkoru dziedātāju un 250 mūziķu simfoniskais orķestris, kurā satiksies Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra, Liepājas simfoniskā orķestra, "Sinfonietta Rīga" un Latvijas Nacionālās operas orķestra mākslinieki.

Svētku laikā būs iespēja baudīt arī tautas mūzikas koncertu "Raksti", kas Starptautiskajā izstāžu centra Ķīpsalā notiks 2.jūlijā, pauda koncerta mākslinieciskais vadītājs Raimonds Tiguls.

Šajā koncertā zīmju lasīšanas rituāls tiks izdziedāts un izspēlēts vienas mūža dienas ritējumā, simbolizējot nepārtraukto un ciklisko laika plūdumu. Koncerts nosacīti risināsies trīs daļās, apspēlējot rītu, pusdienu un vakaru. Koncertā piedalīsies Ivars Hermanis, Raimonds Tiguls ar grupu, jauniešu koris "Kamēr", grupa "Iļģi", Alsungas etnogrāfiskais ansamblis "Suitu sievas" un daudzi citi.

XXV Vispārējie latviešu Dziesmu un XV Deju svētki notiks no 30.jūnija līdz 7.jūlijam.

Tags

Dziesmu svētki 2013 Žaneta Jaunzeme Grende Uģis Prauliņš
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form