Dzirdi kultūru. No bāra līdz baznīcai – kā sākt klausīties džezu

1 6

Albums, kas varētu tiks rādīts kā džeza vizītkarte pat citai civilizācijai

Dzirdi kultūru. No bāra līdz baznīcai – kā sākt klausīties džezu — Foto: Vida Press

Podkāsta "Dzirdi kultūru" trešā saruna ir par džezu – mūzikas žanru, kas aizsākās ASV 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā afroamerikāņu kopienās. 20. gadsimta laikā tas piedzīvojis plašu un sazarotu attīstību, uzsūcot visdažādākās muzikālās un sociālās ietekmes. Džezs iederas gan bāros, gan koncertzālēs, gan brīvdabas festivālos, gan baznīcās. Sarunā par to kā sākt klausīties džezu un nepārtraukt to darīt piedalās mūziķis, dīdžejs, džeza mūzikas izdevniecības "Jersika Records" izveidotājs Mareks Ameriks un saksofonists, pedagogs Mikus Solovejs. Sarunu vada "Delfi Kultūra" redaktore Nora Rieksta.

"Delfi" podkāstu "Dzirdi kultūru" vari klausīties arī "Podkāsti.lv", "Spotify", "Apple Podcasts" un "Google Podcasts". "Delfi kultūra" piedāvā vizuālo un audio materiālu izlasi, kas papildina podkāstā runāto.

Džezs – tā ir aizraujoša mūzika, kuru ir interesanti klausīties un kas ikdienā var nospēlēt ļoti dažādas lomas. To var izbaudīt gan izklaidējoties, gan arī rūpīgi klausoties. Viena no definīcijām – tā ir afroamerikāņu klasiskā mūzika. Tas ir žanrs, kas pastāv jau vairāk nekā 100 gadu, turklāt, ja skatāmies atpakaļ vēsturē, tas ir šūpulis popmūzikai kā tādai – no džeza viss ir sācies. Mareks Ameriks

Džeza kā mūzikas žanra pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās ASV dienvidu štatos afroamerikāņu vidē. Par džeza dzimteni uzskata Ņūorleānu, bet 20 gadsimta pirmajā pusē, pateicoties urbanizācijai un tumšādaino ASV iedzīvotāju plūsmai no laukiem uz strauji augošajām pilsētām, džezs guva ievērojamu popularitāti un attīstījās, integrējot tradicionālās, akadēmiskās un kristīgās mūzikas ietekmes. Lai gan radusies kā afroamerikāņu kultūras izpausme, tā ātri piesaistīja arī gaišādaino mūziķu uzmanību. ASV džeza laikmets mēdz dēvēt 20. gadsimta 20. un 30. gadus, kad šim mūzikas žanram primāri ir izklaidējoša nozīme un tas ir ārkārtīgi populārs, bet par džezu kā globālu, mākslinieciski daudzveidīgu mūzikas žanru, kurā sastopas visdažādāko kultūru ietekmes, varam runāt no aptuveni 20. gadsimta vidus. Būtiska nozīme džezā ir improvizācijai un radošumam. Mūsdienās džeza mūzikas ietekme skar gan dažādus populārās mūzikas žanrus, gan akadēmisko mūziku.

Džezs ir viena no 20. gadsimta vizītkartēm. Ja aplūkojam šo laika periodu un redzam, kas tajā ir noticis, piemēram, cilvēks uz Mēness, penicilīna izgudrošana vai Tarkovska kino, tad džezs ir tikpat spilgta parādība. Līdz tam nekas tāds nav bijis. Turklāt kopš džeza kulminācijas 50. – 60. gados ir pagājis zināms laiks, tomēr mēs joprojām apzinām šo mantojumu. Būtiski saprast, ka džezs nav marginālija, tā ir ļoti nozīmīga parādība cilvēces vēsturē. Džezs ir Eiropas harmoniskās domāšanas satikšanās ar Āfrikas ritma izjūtu, temperamentu un skaņas veidošanu. Mikus Solovejs

1 6

Albums, kas varētu tiks rādīts kā džeza vizītkarte pat citai civilizācijai

Dzirdi kultūru

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.