Foto: Publicitātes foto
Pirmdien, 7. oktobrī, Pasaules arhitektūras dienā jau četrpadsmito reizi pasniegta Gada balva Rīgas arhitektūrā. Šogad tā "Par līdzsvaru starp privāto un publisko ārtelpu ekskluzīvā un inovatīvā mājokļu projektā" piešķirta daudzdzīvokļu ēkai Kuģu ielā 28.

Balva piešķirta tās autoriem: Ventim Didrihsonam, Kasparam Laugam, Ivo Kalvelim, Līvai Bankai, Alisei Jēkabsonei, projekta vadītājam Andrim Gudiņam, ainavu arhitektiem Helēnai Gūtmanei, Mārim Bušam un ainavu tehniķe Rutai Tobiesai.

Papildus gada balvai, Rīgas pilsētas arhitekta birojs piešķīra 10 atzinības par izcilību atsevišķu objektu arhitektūrā.

"Šogad balvas pretendentu – finālistu – vidū tradicionāli ir industriāli un pilsētvides objekti ar būtisku pienesumu plašākai pilsētvides kvalitātei un arī augstvērtīgi projekti, kuru pasūtītāju un autoru kopējie centieni saglabā, atjauno un papildina Rīgas arhitektūras mantojumu. Tomēr šogad dominē dzīvokļu tematika – tiek piedāvāta virkne kvalitatīvu un arhitektoniski interesantu projektu rīdziniekiem ar dažādām vēlmēm un pirktspēju dažādās pilsētas teritorijās un apkaimēs. Labākie mājokļu piemēri apliecina, ka nav nepiemērotu vietu, un projekta arhitektūras kvalitāti nosaka tikai autoru profesionalitāte konkrētajā kontekstā piedāvāt ko vairāk kā cenas "eiro par kvadrātmetru" attiecību. Redzams, ka Rīgas mājokļu jomas sakārtošanas un attīstības projektu tirgū ir milzīgs pilsētvides kvalitātes, sabiedrības veselības un ekonomikas potenciāls. Līdz ar to piešķirot Gada balvu daudzdzīvokļu ēkai – arhitektoniski interesantai, protams, gana ekskluzīvai, bet vienlaikus tādai, kas spēj saglabāt līdzsvaru starp privāto un publisko ārtelpu, vēlētos uzteikt ne tikai konkrētā projekta autorus, bet arī kolēģus un pasūtītājus, kuri pieliek vairāk pūles, lai mājokļu projekti būtu ar pēc iespējas lielāku pievienoto vērtību gan to pirmajiem lietotājiem un kaimiņiem, gan arī nākotnes lietotājiem vēl vairākās paaudzēs," uzsver Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis.

Jāatzīmē arī sabiedrības aktīvā iesaiste pretendentu vērtēšanas procesā un tāpēc arī šogad jau tradicionāli tika pasniegta arī "Sabiedrības atzinība" būvei, ko pozitīvi novērtējuši visvairāk apmeklētāju Rīgas pilsētas arhitekta biroja "Facebook" vietnē. Šogad "Sabiedrības atzinību par Rīgas trauslākā mantojuma – koka ēkas – izglābšanu Torņkalna apbūvē" saņēma pasūtītājs SIA "RENAMS" par mazstāvu dzīvokļa ēkas Altonavas ielā 2 renovāciju.

Foto: Publicitātes foto. Altonavas iela 2

Kā pēdējos gados ierasts, balvas pasniegšana simboliski notika iepriekšējā gadā par labāko atzītajā būvē "Grand Poet Hotel by Semarah" viesnīcā Raiņa bulvārī 5/6. Aizvadītajā gadā balva "Par paraugpiemēru vēsturisko ēku atjaunošanā un pārveidošanā, vairākus eklektisma stila īres namus Rīgas bulvāru ansamblī pārveidojot par laikmetīgu viesnīcu ar potenciālu publiski aktivizēt apkārtējo pilsētvidi" tika piešķirta tās autoriem: arhitektiem Jānim Nordem, Aijai Lismanei, Didzim Valciņam, Zanei Pastarei, Daigai Lēvaldei, autoruzraudzības vadītājam Oskaram Vēverim, arhitektam-tehniķim Atim Auziņam, interjera autoriem Dženijai Albakai (Jenny Ahlbäck) un Rong Guang.

2019. gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus vērtē kompetenta žūrija: Latvijas Būvinženieru savienības pārstāvji Inese Aizstrauta un Ilmārs Leikums, biedrības "Zaļās mājas" pārstāvis Kristaps Ceplis, biedrības "Icomos Latvia" pārstāvis Jānis Lejnieks, Latvijas Ilgtspējīgas būvniecības padomes pārstāvji Gints Miķelsons un Mārtiņš Žvīgurs, biedrības "Latvijas Reģionālās arhitektūras akadēmija" pārstāvis Jānis Krastiņš, Rīgas pilsētas būvvaldes pārstāve Lolita Sarma, Latvijas Arhitektu savienības pārstāvji Renārs Putniņš, Edgars Bērziņš, Juris Skalbergs un Latvijas Ainavu arhitektu asociācijas pārstāve Evita Zavadska.

Skatē tika pārstāvētas būves no biroju ēku, daudzdzīvokļu ēku, izglītības iestāžu, ražošanas būvju, tirdzniecības ēku, transporta infrastruktūras, veselības aprūpes iestāžu, kā arī viesnīcu kategorijām. No vairāk nekā 700 aizvadītajā gadā ekspluatācijā nodotajiem būvobjektiem Rīgā balvas dalībnieku reģistrā tika iekļautas un tālākai izvērtēšanai izvirzītas 26 būves.

Balvai izvirzīto objektu izvērtēšana, žūrijas ekspertu komandai apmeklējot būves klātienes vizītēs, noritēja visas vasaras garumā. Kopā ar nozares ekspertiem tika meklēti un vērtēti labākie piemēri arhitektūras vērtību saglabāšanā, pilsētas dzīvojamās vides ilgtspējas nodrošināšanā, vēršot uzmanību uz būvju energoefektivitāti, vides pieejamību un universālā dizaina principu ievērošanu, vērtējot paveikto gan Rīgas vēsturiskajā centrā, gan apkaimēs un mikrorajonos, īpaši rūpīgi arī koka arhitektūras jomā. Tāpat šogad īpaša uzmanība tika pievērsta objektu intelektuālajam un ekonomiskajam pienesumam ne tikai Rīgas, bet visas Latvijas kontekstā. Jāatzīmē, ka arhitektūras darbu skatei, saskaņā ar nolikumu, varēja pieteikt tikai tos objektus, kas ekspluatācijā nodoti 2018. gadā.

Arhitektūras sasniegumu skati organizē pašvaldības aģentūra "Rīgas pilsētas arhitekta birojs" sadarbībā ar Rīgas domes struktūrvienībām un partneriem. Dalībniekus – būves un to autorus – skatei varēja izvirzīt Rīgas pilsētas arhitekta birojs, valstiskās un nevalstiskās institūcijas un organizācijas, kā arī jebkura juridiska un fiziska persona.

Lai izceltu un popularizētu sasniegumus Rīgas arhitektūrā, sekmējot kvalitatīvas pilsētvides attīstību, un apzinātu arhitektu veikumu, kopš 2006. gada tiek organizēta jaunāko objektu skate. Tās mērķis – rosināt profesionālu diskusiju par vērtībām pilsētas arhitektūrā un kritērijiem kvalitatīvas pilsētvides novērtēšanā un veicināt sabiedrības pieprasījumu pēc kvalitatīvas dzīves telpas, ar to gan vairojot izpratni un līdzdalību, gan veidojot pieprasījumu pēc kvalitatīviem pakalpojumiem arhitektūras jomā.

Oktobra pirmā pirmdiena pēc Starptautiskās Arhitektu savienības iniciatīvas un iedibinātas ilggadējās tradīcijas visā pasaulē tiek atzīmēta kā Pasaules arhitektūras diena. Visā pasaulē, arī Rīgā, arhitektūras nozares profesionāļi to šogad atzīmē 7. oktobrī.

Starptautiskās Arhitektu savienības padome kā šī gada Pasaules arhitektūras dienas tēmu ir izvēlējusies konceptu "Arhitektūra – mājoklis visiem". Mājokļu pieejamība ir viens no Jaunās pilsētu programmas uzstādījumiem, kā arī galvenais ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķa Nr. 11 pamatvirziens, proti, "padarīt pilsētas un apdzīvotas vietas iekļaujošas, drošas, pielāgoties spējīgas un ilgtspējīgas".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!