Kā atrast līdzsvaru arhitektūrā? Atbild Latvijas Arhitektūras gada balvas 2019 žūrija
Foto: Publicitātes foto

Šogad Latvijas Arhitektūras gada balvai 2019 tika pieteikti 45 objekti, un, kā ierasts, konkursā iesniegtos darbus vērtēja divās kategorijās – "Objekti" un "Procesi". Apmeklējot objektus klātienē, atlases žūrija lēma par 11 objektu virzīšanu tālāk. Kā ziņots, finālam izvirzītie darbi ir: "Accenture" Latvija TEO birojs, Alūksnes bānīša stacija, Dzīvojamo un sabiedrisko ēku komplekss, Lielplatones vešūža restaurācija, Lubānas kapličas jaunbūve, "MadCity Riga 2018", MM – Mārupes māja, Rīgas Stradiņa universitātes dienesta viesnīcas jaunbūve, Rūjienas estrādes rekonstrukcija, Sāls māja un Visbijas rezidence. Lai tuvāk iepazītos ar šī gada atlases un aināla žūrijas sastāvu, katram žūrijas loceklim tika uzdots jautājums: "Kā atrast līdzsvaru arhitektūrā?"

Jautājums tiek uzdots balsoties uz žūrijas izvirzīto tēmu – šogad "līdzsvars". Tēma atspoguļo to, ka izcilība dzimst tur, kur ir ievērots līdzsvars. Katrs konkursā pieteiktais objekts ir atšķirīgs apjomā, izstrādē, atrašanās vietā, materiālu izvēlē un vēl citos būtiskos aspektos, bet ir arī vienojošas iezīmes, kuras vērtēt kopumā: līdzsvars funkcionalitātē, estētikā, apkārtējā vidē, ilgtspējā, izmaksās, vecā un jaunā mijiedarbībā un rezultātā. Atlases žūrijas pārstāvji uzsver, ka līdzsvars ir nepieciešams katra harmoniska objekta vai procesa izveidē, sākot ar ideju un beidzot ar piedāvāto risinājumu, realizēšanu un lietošanu.

Latvijas Arhitektūras gada balva ir prestižs apbalvojums, kas ne tikai akcentē izcilākos sasniegumus Latvijas arhitektūrā un rūpējas par nozares attīstību, bet arī veicina sabiedrības izpratni par arhitektūru. Šogad apbalvošana norisināsies jau divdesmit ceturto reizi, un tā ir atzīta par valstiski nozīmīgu pasākumu, bet pati balva ir augstākais novērtējums Latvijas arhitektūrā. Konkursam pieteikto darbu klāsts labi atspoguļo pašreizējo Latvijas arhitektūras vidi, galvenās tendences un nozīmīgākos procesus. Arhitektu darbi rāda, ka mēs cienām savu mantojumu un protam to ne tikai godprātīgi sargāt, bet arī atjaunot. Mēs esam pazīstami ne tikai ar tradicionāliem materiāliem, bet arvien vairāk darbos izvēlamies iekļaut gudras inovācijas.

Gunta Grikmane, arhitekte

Līdzsvars ir kaut kur pa vidu starp lielo un mazo. Šī varētu būt vismaz viena no ātrajām atbildēm uz jautājumu "Kā atrast līdzsvaru arhitektūrā?". Tātad – ne lielas un ne mazas mājas, ne labas un ne sliktas, bet kaut kas viduvējs? Bet, vai patiesi arhitektūru var vērtēt tik vienkāršoti? Tas, ko Latvijas Arhitektūras gada balvas žūrija meklēja un arī saskatīja katrā šogad skatei iesniegtajā darbā bija arhitektūra visā – kopumā un katrā vissīkākajā detaļā, tajā, kā katrs objekts vai process ietekmē vidi un cilvēkus sev apkārt. Un šajā vērošanas un vērtēšanas procesā izkristalizējās citāda līdzsvara izpratne - līdzsvars arhitektūrā rodas no godīgas attieksmes pret vidi un cilvēkiem. Un šī attieksme ir nepieciešama visiem arhitektūras radīšanas procesā iesaistītajiem - pasūtītājam, kurš respektē apkārtni un apzinās savas iespējas, arhitektam, kurš godprātīgi pilda savu darbu un rada pasūtītājam un sabiedrībai derīgu ēku un vidi, būvniekam, kurš prot savu darbu. Tikai šādas sadarbības rezultātā var rasties līdzsvarota arhitektūra.

Ilze Mekša, arhitekte

Mūsdienās arhitektūra kā būvmāksla kļūst aizvien sociālāka, humānāka, projektēšanas un pilsētvides radīšanas procesos aktīvi iesaistoties dažādām kopienām, interešu grupām. Līdz ar to, vajadzētu runāt arī par kopīgu atbildības uzņemšanos – ne tikai no projektētāja, pasūtītāja un būvnieka – bet arī no vides, telpas vai objekta lietotāju puses. Lai gan plašā mērogā, tas, protams, vēl ir nākotnes jautājums. Līdzsvars – savstarpēji sabalansētu visu pušu interešu ievērošana, savienojumā ar kvalitatīviem, pārdomātiem telpas un dizaina risinājumiem, sabiedrībā rada izpratni ne tikai par apbūvēto vidi, bet arī par spējām ietekmēt šķietami sarežģītus būvniecības procesus. Šogad tas izpaudies nelielos reģionālos objektos, kur iesaistītie vieglāk spēj organizēties, definēt savas vēlmes, mazāk – lielajos. Taču visam savs laiks. Un, es domāju, šīs pozitīvās tendences drīz redzēsim aizvien vairāk.

Agnese Lāce, arhitekte

Kā atrast līdzsvaru arhitektūrā? Ikdienas darbā nemitīgi nākas izsvērt katra risinājuma ieguvumus un zaudējumus, ietekmi uz konkrēto darbu un vidi kopumā, noteikt prioritāro secību visiem aspektiem. Gan it kā sīkiem un maznozīmīgiem, gan uzreiz skaidri zināmiem nozīmīgajiem, kuru parasti ir daudz. Izvērtēt būtiskāko, prioretizēt. Redzēt kopainu, redzēt detaļas. To var vizualizēt sev acu priekšā kā līdzsvara šūpoļu vai svaru bildi. Vienas objektīvas patiesības jau nav. Nav viena pareizā risinājuma. Katrs var darboties tikai pēc savas labākās sirdsapziņas un savu apvāršņu plašuma robežās. Un izsvērt pēc labākas sirdsapziņas var tikai iedziļinoties. Prasīt arvien dziļākus "kāpēc", analizēt un koncentrēties. Un tad pieņemt gana drosmīgus lēmumus. Visbeidzot - līdzsvara iegūšanai būtiska ir jutība. Vai tu jūti vai nejūti. Vietu, cilvēkus... to brīdi, kad svaru kausi nostājas un ir miers.

Artūrs Analts, dizainers

Svarīgi ir atrast līdzsvaru sevī. Apzinoties sevi, iedzīvotājus un apkārtējo vidi, var radīt arhitektūru, kas ir savstarpējā mijiedarbībā un cieņā vienam ar otru. Uzskatu, ka arhitektūra atspoguļo vidi, kurā tā atrodās, tāpēc Latvijā plānotie simtiem miljonu dārgie projekti liekas neatbilstoši valsts stāvoklim un videi, kurā mēs patreiz atrodamies. Mēs vēlamies uz lielvalstu fona radīt līdzvērtīgus objektus, bet šīm valstīm šie objekti ir līdzsvarā ar viņu ekonomisko stāvokli. Mēs iegūsim lielāku starptautisku cieņu, ja mēs spēsim radīt šos valstiski nozīmīgos objektus ar budžetu, kas ir atbilstošs mums un būtu līdzsvarā ar mūsu vidi. Lai to panāktu, ir nepieciešama izdoma un spēja izstrādāt inovatīvus risinājumus.

Liene Mackus, tēlniece

Uz arhitektūru skatos kā uz mākslas darbu, kura kodols ir ideja un tās risinājums gala rezultātā. Līdzsvaru meklēju gan ēkas kontekstā ar vidi, gan radošajā pienesumā un oriģinalitātē. Tas ir sarežģīts uzdevums visos mākslas medijos atrast līdzsvaru starp koncepciju un formu, lai viens otru papildinātu. Ambiciozai formai ir jānes tikpat lielas idejas, bet piezemētāki projekti var izcelties ar netradicionālu pieeju, rūpību niansēs un asprātību risinājumos.

Viktors Valgums, arhitekts

Līdzsvaram arhitektūrā nav vienotas skaidras instrukcijas, ir jārodas virknei apstākļu, lai sasniegtu līdzsvarotu rezultātu arhitektūrā. Taču tas arī nav nekas neiespējams, galvenie priekšnoteikumi visām iesaistītajām pusēm ir būt atvērtām sadarbībai, kompetentām savā pārstāvētajā jomā un uz mērķi virzītām, atmetot paviršību, nepamatotas merkantīlas intereses un pārspīlētas ambīcijas. Ļoti svarīga ir tieši jēgpilna komunikācija starp iesaistītajiem, spēja analizēt situāciju un redzēt kopainu jau no pašiem projekta iedīgļiem līdz tā īstenošanai. Līdzsvarota un pārdomāta virzība cauri visiem projekta cikliem ir labs pamats izcila rezultāta sasniegšanai.

Anabela Varona (Anabel Varona), arhitekte

Līdzsvars arhitektūrā ir pamats, ko ir grūti iekarot, saskaroties ar realitāti, kas ir ļoti stabila vai nestabila. Arhitektūras līdzsvars ir pamats, nevis galīgais mērķis. Tas var būt ētisks, ekoloģisks vai balstīts uz gravitāciju… Tas ir abstrakts vienaldzības stāvoklis starp mums apkārt esošo organisko dabu. Tas ir sākumpunkts, no kurienes panākt žēlastību - tas ir, kas atšķir arhitektūru no vienkāršas būvniecības.

Indreks Neks (Indrek Näkk), arhitekts

Agrāk simetrija arhitektūrā tika uzskatīta kā līdzsvarojošs dizaina elements. Mūsdienu arhitektūrā mēs visvairāk redzam asimetrisku līdzsvaru - kad tiek sasniegta kompozīcija, kas ir stabila un estētiski patīkama. To ir iespējams sasniegt ar praksi un sajūtu uztveri.

Igns Ogints (Ignas Uogintas), arhitekts

Atrast līdzsvaru. Man tas ir veids, kā nošķirt to, kas ir svarīgs, no tā, kas nav, kā iespēja pasargāt nozīmīgo no sarežģītām situācijām. Arhitektūrā labs darbs nenozīmē rūpes par visu vai izdarīt visu. Arhitektūra stāsta arī par neizdarīto. Piemēram, tā vietā, lai izveidotu paplašinājumu, kas tikai veidotu atvērtāku telpu, būtu piemērotāk šo paplašinājumu piešķirt apkārtējai videi un vietai, jo tas varētu sniegt lielāku pievienoto vērtību.

Source

DELFI Kultūra

Tags

Latvijas Arhitektūras gada balva
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form