Kā izskatās Rīgas pils kastela – topošās LNVM mājas šodien un nākotnē
Foto: DELFI

Šā gada 6. februārī aprit tieši 100 gadu kopš Rīgas pils telpās darbu sāka tagadējais Latvijas Nacionālais vēstures muzejs (LNVM). Lai gan muzeja ekspozīcijas šobrīd aplūkojamas tā pagaidu mājvietā Brīvības bulvārī 32, par godu apaļajai jubilejai medijiem bija iespēja ielūkoties tajā Rīgas pils daļā, kas ir LNVM vēsturiskā mājvieta un šobrīd apmeklētājiem ir slēgta.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Jau 2012. gada beigās tika uzsākti vērienīgi Rīgas pils rekonstrukcijas darbi, ko sākotnēji plānoja pabeigt 2015. gada decembrī. Vispirms tika remontēta priekšpils, kur atrodas Valsts prezidenta rezidence, kā arī Austrumu piebūve, bet pils senajās kastelas daļās rekonstrukciju neļāva uzsākt kavēšanās muzeja krātuvju ēkas būvniecībā. Rekonstrukcijas gaitu pārtrauca ugunsgrēks 2013. gada vasarā, kad LNVM bija spiests strauji atstāt Rīgas pils telpas un pārcelties gan ar ekspozīciju, gan krājumu uz pagaidu telpām.

Taču, kā sarunā ar medijiem saka LNVM direktors Arnis Radiņš, toreiz tā bija "laime nelaimē". Notikušais ļāva nekavējoties izsludināt Rīgas pils kastelas daļas restaurācijas un rekonstrukcijas metu konkursu. Toreiz konkursā uzvarēja "MARK Arhitekti" un "Sudraba arhitektūra", arhitekta Reiņa Liepiņa vadībā izveidojot pilnsabiedrību "Rīgas pils kastelas projekts". Lai gan projektēšanas darbi tika paveikti jau līdz 2016. gada pavasarim un sākotnēji bija plānots, ka Rīgas pils restaurācijas un rekonstrukcijas otrā kārta tiks pabeigta līdz 2018. gada augustam, pēc neveiksmīgiem būvdarbu iepirkumiem, pilī varēja uzsākt tikai izpētes darbus, kā arī nepietiekamā finansējuma dēļ tika izmainīta projekta īstenošanas koncepcija un šobrīd Rīgas pils kastelas atjaunošanas projekts ir sadalīts vairākās kārtās.

Šobrīd Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) ir izsludinājuši jaunu būvniecības iepirkumu un ir gatavi šā gada maijā uzsākt Rīgas pils kastelas daļas pārbūvi un restaurāciju, pielāgojot to LNVM vajadzībām ap 4,3 tūkstošu kvadrātmetru platībā. Plānots, ka būvniecības pirmā un otrā kārta tiks noslēgta 2024. gadā, kas arī ir laiks, kad šajās telpās daļēji atgriezīsies LNVM pastāvīgā ekspozīcija un izstādes. Tā ir aptuveni viena trešā daļa no visām telpām, ko nepieciešams remontēt un atjaunot. Trešajā kārtā attīstāmā platība ir vairāk nekā 7000 kvadrātmetru.

Muzeja direktors Arnis Radiņš sarunā ar medijiem pauž bažas, ka šobrīd nav zināms, kas sekos pēc 2024. gada, jo šobrīd nav zināms ne par finansējumu Rīgas pils rekonstrukcijas un restaurācijas trešajai kārtai, ne sastādīts laika grafiks. Tas nozīmē, ka pilnībā parādīt Latvijas vēstures ekspozīciju no aizvēstures līdz jaunākajiem laikiem muzejs tik un tā nevarēs arī pēc 2024. gada, jo pagaidu telpas Brīvības bulvārī 32 būs jāpamet un daļa eksponātu tiks glabāta 2019. gada beigās atvērtajā muzeju krātuvē Pulka ielā.

Kas būs pieejams apmeklētājiem pēc pirmās un otrās kārtas

Arhitekts Reinis Liepiņš šo darbu sauc par vienu no vērienīgākajiem rekostrukcijas projektiem, kas saistīti ar vēsturiskā mantojuma pārveidi.

Pirmajā būvniecības kārtā plānots atvērt muzeja ieejas zāli Dienvidu korpusā, kā arī Rīgas pils kapelu – tās arī būs pirmās telpas, ko interesenti varēs aplūkot, tiesa vēl bez LNVM ekspozīcijas, ar iespēju vērot restaurācijas darbu. Pēc šobrīd VNĪ veidotā laika grafika, tās būs apmeklētājiem pieejamas 2022. gadā. Savukārt vēlāk šajā kapelas telpā atradīsies sakrālās mākslas un priekšmetu ekspozīcija.

"Kapelas atvēršana būs unikāls notikums – jauna sakrāla telpa Rīgas sirdī no 1515. gada," sarunā ar medijiem saka Reinis Liepiņš. Kā īpaši augstvērtīgu vēsturiskās arhitektūras vērtību arhitekts min no 19. gadsimta uzslāņojumiem atsegtās kapelas akmens kolonnas.

"Iespējams, mums būs izdevies realizēt vēl vienu unikālu lietu šajā telpā. Aptuveni altāra daļā daļēji tika atsegts 16. gadsimta vidus gleznojuma fragments – cilvēka figūra ar tīstokli rokā. Restaurācijas gaitā to, iespējams, izdosies atsegt pilnībā," stāsta Reinis Liepiņš, uzsverot, ka ir vēl daudz interesantas vēsturiskas detaļas.

Jau otrajā kārtā muzejs tiks pie sakārtotas pagraba daļas, kura velvēs tiks iekārtota ar Livonijas laika vēsturi saistīta arheoloģiskā ekspozīcija. Savukārt ceturtā stāva bēniņos tiks izveidota telpa bērnu un jauniešu izglītības centram, kā arī būs ekspozīciju zāle.

Kā izskatās Rīgas pils kastela – topošās LNVM mājas šodien un nākotnē
Foto: LETA. Arhitekts Reinis Liepiņš

"Mēs mēģinām restaurācijas koncepciju veidot tā, lai maksimāli saglabātu tajās visu plašo Rīgas pils vēsturisko uzslāņojumu, sākot no viduslaikiem līdz mūsdienām. Tā kā Rīgas pils vienmēr ir bijis varas centrs, te arī akumulējies viss, kas saistīts ar katra laikmeta dekorāciju un estētiku, taču to visu mēs neredzam, jo tas atrodas zem vēlāku laiku uzslāņojumu kārtām. Tajās vietās, kur kaut kas parādīsies, mēģināsim to restaurēt. Centīsimies parādīt visu vēstures kopumu, kas Rīgas pilī ir atrodams," stāsta arhitekts. Kā piemēru Liepiņš min šobrīd nedaudz atsegtos renesanses laika sienu zīmējumus uz viduslaiku velvēm – dabiska izmēra apelsīnus oranžā krāsā uz pelēka fona.

Tāpat atsevišķā telpā Daugavas pusē būs aplūkojami Jaunavas Marijas un Valtera fon Pletenberga viduslaiku ciļņu oriģināli, kas iepriekš atradās Rīgas pils priekšpils pagalmā virs Ziemeļu vārtiem. Tagad tur atrodas kopijas, kas tika izgatavotas 2015. gadā.

Horna bastions un Ziemeļu korpuss

Kā minēts iepriekš, šobrīd nav zināms, vai būs finansējums Rīgas pils pārbūves trešajai kārtai vairāk nekā 7000 kvadrātmetru lielā platībā. "Vajadzētu pa visiem saņemties un budžetā naudu atrast. Salīdzinot ar citiem kultūras projektiem, vajadzīgā summa ir nesalīdzināmi mazāka," uzsver Reinis Liepiņš.

Šobrīd tālākās nākotnes neskaidrajos plānos ietilpst Horna bastiona – tā, kur 11. novembrī tiek liktas svecītes – restaurācija un renovācija. Tajā ir paredzēti jauni vārti muzeja piegādei. Turklāt tur 2017. gadā arheoloģiskās izpētes laikā atrasts pusapaļa torņa paliekas un Rīgas pilsētas pirmās aizsargsienas fragments no 13. gadsimta. Šo eksponātu ir paredzēts saglabāt zem grīdas – tā būs redzama caur stiklu. Tāpat plānots izveidot Horna bastiona terasi ar skatu uz Daugavu, kur atradīsies arī kafejnīca, būs arī jaunas kāpnes no ārpuses.

Tāpat trešajai kārtai atstāts pils Ziemeļu korpuss, kas atrodas pils kompleksa vidū – starp muzeja telpām no Daugavas gātes puses un to pils daļu, kur atrodas prezidenta kanceleja. "Tas ir švakā stāvokli, lai gan vēl var stāvēt. Tomēr būtu vērtīgi arī tam pieķerties, restaurēt – atrast tam finanses," saka Reinis Liepiņš.

Vēl trešajā kārtā paredzēts pagalma pusē izbūvēt nelielu jaunu korpusu, kas savienotu pils pagrabu, kā arī pirmo un otro stāvu. Savukārt atlikta arhitekta iecere zem pagalma izveidot pazemes jaunu izstāžu telpu.

Kā uzsver LNVM pārstāvji, pašlaik, 2020. gadā, ir pilnībā atrisināta viena no problēmām, kas vairākas desmitgades bijusi saistīta ar muzejiem Rīgas pilī – pabeidzot Muzeja krātuves celtniecību Pulka ielā, Rīgas pils kā unikāls vēstures un arhitektūras piemineklis ir atbrīvota no muzeju krājuma glabātavas funkcijas. Taču intensīvs darbs tuvākajos gados veicams, sadarbojoties Latvijas Nacionālajam vēstures muzejam, arhitektiem un VAS "Valsts nekustamie īpašumi", lai īstenotu otru muzeja infrastruktūras attīstības mērķi – jaunu, mūsdienīgu muzeja piedāvājumu izcilā arhitektūras un vēstures piemineklī – atjaunotajā Rīgas pilī.

Tags

Latvijas Nacionālais vēstures muzejs Rīgas pils
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form