Losandželosā un Ņujorkā bāzētajai starpdisciplinārajai dizaina studijai "wHY" ir plaša pieredze, izstrādājot kultūras un izglītības iestāžu ēku plānojumu, īpašu uzmanību veltot ilgtspējīgiem, funkcionalitātē elastīgiem un inovatīviem risinājumiem. Biroja projektētais "Grand Rapids" mākslas muzejs Mičiganā bija pirmā jaunbūvētā muzeja ēka, kas saņēmusi "zaļā dizaina" sertifikāta LEED zelta kategorijas reitingu. Birojs projektējis arī Kentuki mākslas muzeju "Speed Art Museum" un Pomonas Koledžas mākslas fakultātes ēku Kalifornijā. Par izcilu starptautiskajā muzejnieku vidē tiek uzskatīts "wHY" izstrādātais ekspozīcijas zāļu dizaina risinājums Hārvardas mākslas muzejiem. "wHY" 2004. gadā izveidoja Kulapats Jantrasasts (Kulapat Yantrasast). Viņš ir pirmais taizemiešu izcelsmes arhitekts, kas saņēmis Taizemes Kultūras ministrijas balvu "Silpathron Award" par ieguldījumu dizainā.

"wHY" Latvijas partneri laikmetīgās mākslas muzeja metu konkursā ir arhitektu birojs "OUTOFBOX Architecture" un "ALPS".

Arhitektu birojs "India" dibināts 2004. gadā (kopš 2010. gada "OUTOFBOX Architecture"). Arhitektu biroja projekts "Riga Multimodal Terminal" ir daļa no Baltijas paviljona izstādes Venēcijas Arhitektūras biennālē.

Ainavu projektēšanas darbnīcu "ALPS" 2005. gadā izveidojusi Helēna Gūtmane. Divi no darbnīcas projektiem šogad nominēti Latvijas Arhitektūras gada balvai nominācijā Vides objekti – Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra ieejas mezgla apstādījumu rekonstrukcija un Rūjienas kultūras nama teritorijas labiekārtojuma rekonstrukcija.

Projekta apraksts: "Jaunais laikmetīgās mākslas muzejs iedzīvina Rīgas bagātīgo pilsētvidi "New Hanza City" kvartāla attīstības pirmsākumos, veidojot dinamisku telpu spontānai kultūras attīstībai, eksperimentiem un to vērošanai.

Kā viena no pirmajām kvartāla būvēm, muzejs iezīmē nākotnes pilsētvides un kultūras notikumu enerģiju, kalpojot par nozīmīgu galamērķi Latvijas laikmetīgās mākslas dzīvē.

Ēka veidota kā ielas ainava – fiziski un programmatiski atvērta arhitektūra, kas spēj funkcionēt gan kā vienīgais spēlētājs klajā laukā, gan, līdz ar apkaimes attīstību, kalpot kā centrālais objekts blīvā un piesātinātā pilsētas audumā.

Muzejs darbojas kā publiska iekštelpa ziemas periodā, bet vasaras mēnešos paveras pret parku un apkaimi, ļaujot ēkā ieplūst Rīgas enerģiskajam dzīves ritmam.

Pilsētā, kuras atpazīstamību veido fasādes, jaunais muzejs apspēlē fasādi jaunā veidā un dimensijā, veidojot gan ārtelpu, gan iekštelpu un kalpojot gan kā ornaments, gan kā struktūra, vienlaicīgi esot vēsturiska atsauce un arī signāls nākotnei."