Kam šogad tiks 'Zirnis'? Par Latvijas Arhitektūras gada balvas bērnu žūriju
Foto: Publicitātes foto

Latvijas Arhitektūras gada balvas ceremonijā tradicionāli pasniedz ne tikai zelta un sudraba ananasus – augstāko apbalvojumu Latvijas arhitektūrā – bet arī bērnu žūrijas balvu "Zirnis". Balvas laureātus izvēlas brīvdomīgās izglītības projekta "Skolnieks. Pētnieks. Pilsētnieks" audzēkņi. Šī iniciatīva ir arhitektūras nozarē ievest arī bērnus, jo arī viņi ir apbūvētās vides un arhitektūras iemītnieki.

Bērni arhitektūru vērtē gan pēc sajūtām, gan viņiem svarīgiem faktoriem, piemēram, neparastas formas un funkcijas, neliela apjoma, krāsaini un pārsteidzoši. Projekta "Skolnieks Pētnieks Pilsētnieks" koordinatore un arhitekte Indra Ķempe stāsta, ka, spriežot pēc jau pasniegtajiem astoņiem apbalvojumiem, bērni nereti izvēlās objektus, kas izstaro sava veida bērnišķību vai pat mīļumu.

Bērns – apbūvētas vides un arhitektūras iemītnieks

Brīvdomīgās izglītības projekta SPP pārstāve Indra Ķempe stāsta, ka projekts izveidots 2009. gadā, bet nosaukumu "Zirnis" tas ieguvis tāpēc, ka Latvijas Arhitektūras gada balvas simbols arī ir no dārzeņu un augļu nodaļas – ananass. Kādu laiku tikusi pasniegta arī arhitektūras antibalva – biete. Pirmo "Zirni" SPP pasniedza 2011. gadā, bet toreiz vēl tas tika saukts par "Zirni 2010". Vēlāk Latvijas Arhitektu savienība gada skaitļus pielīdzināja – kad balva tiek pasniegta, par tā gada balvu arī tā tiek saukta. Jau otrajā SPP darbības sezonā projekts ieguva ievērojamu finansiālu atbalstu, kas palīdzēja izveidot nodarbību grafiku visam mācību gadam. Mācības sākas laikā no septembra līdz oktobrim, kad tiek atvērtas publiskās darbnīcas par godu Starptautiskajai arhitektūras dienai. Decembrī tiek rīkotas bērnu arhitektūras izstādes, bet maijā, kas iezīmē arī mācību gada beigas, tradicionāli tiek pasniegts "Zirnis".

Veidojot šādu mācību formātus, par arhitektūru ir interesanti runāt gan pašiem arhitektiem, gan ar nozari nesaistītām personām. Projekta koordinātore stāsta, ka bērns ir apbūvētās vides un arhitektūras lietotājs ar savām vajadzībām, vēlmēm, pienākumiem un tiesībām. Apbūvēto vidi un arhitektūru bērns apdzīvo jau kopš dzimšanas, esot ārpasaulē - bērnu ratiņos, bet iekštelpās jau ir lielākas iespējas redzēt un sajust. Tik agrā vecumā bērni nav spējīgi analizēt un vērtēt apkārtējo vidi, tāpēc pēc tam, piedaloties tās veidošanā, bērni sāk tās apzināšanu, vērošanu un attēlošanu, bet augot un stāvot uz savām kājām, ar visu ķermeni sāk to izmantot. Tad bērns var sākt uzdot arī jautājumus: vai vide ir droša, piemērota un patīkama? Vai plānojot un būvējot telpu, ir padomāts par bērnu ērtību, kas nav tikai īpašais bērnu rotaļu stūris vai spēļu laukumiņš? Indra Ķempe ir pārliecināta, ka tikai paši bērni to var vislabāk novērtēt, jo ievadot skolēnus apbūvētas vides veidošanās mākslā, bērni iegūtās zināšanas var izmantot realitātē, sniedzot savu redzējumu arhitektiem, kas viņu darbam ir būtisks vērtējums no citas lietotāju auditorijas.

Spēja sarunāties, sadarboties, argumentēt viedokli un aizraut

Lasot atsauksmes pēc SPP nodarbībām skolās, bērni neslēpj savu sajūsmu par tā sauktajām caurviju prasmēm – spēju sarunāties, sadarboties, argumentēt viedokli un aizraut – ko skolēniem nodevuši mīļie arhitektūri vai arhitektūriķi – tā arhitektus mēdz dēvēt audzēkņi.

Brīvdomīgās izglītības projekta ietvaros bērni uzzina un paši pieredz to, ka "arhitekts" ir sarežģīta profesija un, ka būt arhitektam nav viegli, taču nevajag arī padoties, jo saliekot kopā ideju un spējas, rodas rezultāts. Kopīgi radītie darbi un realizētās idejas māca kopīgi sastrādāties gan zēniem, gan meitenēm un iesaista pat tos, kas izvairās no grupu darbiem. No pašām pirmajām tikšanās reizēm līdz pat šodienai, skolēni izejot ielās skatās "uz augšu" vai pat "zem kājām", lai paskatītos uz vidi ar nu jau citu redzējumu.

Indra Ķempe stāsta, ka SPP darbnīcas ir gan vienreizējas, kas ietver vienu lekciju, gan lekciju cikls, kad pie vienas klases skolotāji dodas trīs dienas pēc kārtas un plašāk runā par vienu tēmu, vai vairāku gadu garumā, apmeklējot skolēnus vienā un tajā pašā laikā, izstāsta vairākas tēmas. Tāpat ir pieejami SPP pulciņi, kur viena mācību gada laikā apgūst vismaz 16 no vairāk nekā 40 tēmām, kas sagatavotas projekta metožu arhīvā. Projekta koordinātore uzsver, ka arhitektūru labāk un ar lielāku izpratni uztver tie pie kuriem skolotājiem ir iespēja atgriezties vairākkārt, jo iespējams izrunāt vairāk.

Vērtēšanas process, bērnu izvirzītie kritēriji un vienošanās par lēmumu

Arhitekte stāsta, ka kopš pirmās bērnu balvas arhitektūrā pasniegšanas, skolēniem tiek dots ieskats vērtēšanas procesā, tiek mācīta vērtēšana, apskatīta konkursa būtība, atšķirības starp arhitektūras un citiem konkursiem, kā arī tiek stāstīts, kas ir kritēriji. Pēc tam bērni paši izvirza savus kritērijus tādai arhitektūrai, kas patiktu arī pēc gadiem 20, taču tas neaprobežojas ar "patīk" vai "nepatīk". Kritēriju izvirzīšanas process sākas ar to, ka katrs nosauc sevis izdomātu kritēriju, bet pēc tam grupās kopā ar SPP arhitektiem metodiski nonāk pie dažām jēgpilnām vadlīnijām, kam piekrīt visa sanākušo bērnu žūrija un tālāk tos piemēro visiem Latvijas Arhitektūras gada balvas nominantiem. Ir bijuši tādi kritēriji kā, piemēram, "unikāla, ērta visiem un netraucē citiem" un "jocīgs izskats, funkcionalitāte un tajā izmantoti jauni paņēmieni, kā parādīt jaunu projektu".

2018. gadā "Zirnis" tika piešķirts Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcai, jo žūrijas pārstāvji atzina, ka nokļūstot šādā slimnīcā, nebūtu bail, kas aizkustināja objekta autorus. Ņemot vērā to, ka nav iespējams nodrošināt bērnu došanos līdzi Fināla žūrijai, lai apmeklētu objektus klātienē, bērni balvas ieguvēju izvēlas iepazīstoties ar Latvijas Arhitektūras gada balvas nominantiem fotogrāfijām, kā arī saņemot neitrālus, bet skaidrojošus komentārus no SPP arhitektiem. Lai izvēlētos balvas ieguvēju, bērni sadalās grupās, izvirza savu favorītu un pamato savu izvēli, bet pēc tam balsošanas rezultātā izvēlās uzvarētāju. Indra Ķempe stāsta, ka bieži vien argumenti ir tik spēcīgi un pārliecinoši, ka bērni vēlāk nobalso par citas grupas favorītu, kas attīsta klausīšanās prasmes un citu viedokļa pieņemšanu. Uz SPP darbnīcu, kurā izvēlas balvas ieguvēju, kas tradicionāli notiek dienu pirms Latvijas Arhitektūras gada balvas svinīgās apbalvošanas ceremonijas, tiek aicināti SPP pulciņa audzēkņi un tās pašas vecuma grupas skolēni no skolām, kurās konkrētajā mācību gadā SPP arhitekti ir bijuši un noturējuši lekcijas. Iepriekš gūtās zināšanas tiek pielietotas praksē, kā arī procesā tiek nostiprinātas. Bērnu balvu Latvijas arhitektūrā "Zirnis" pasniedz kāds no audzēkņiem, kurš pats to vēlas.

Iepriekš Bērnu balvas Latvijas arhitektūrā "Zirnis" ieguvuši šādi objekti, kuri tikuši nominēti Latvijas Arhitektūras gada balvai: 2018. gadā balvu ieguva Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīca, jo, pēc bērnu domām, medicīnas iestāde ir moderna, funkcionāla, visiem pieejama un tādā nokļūstot, bērniem nebūtu bail; 2017. gadā bērnu balvu ieguva apartamentu viesnīca "Red Ice", jo SPP žūrija uzskatīja, ka tā ir droša, uzkrītoša un atrodas labā vietā.

2016. gadā "Zirnis" tika piešķirts apartamentu kompleksam "Kado Karim", jo bērni šīs ēkas atzina par oriģinālām un radošām, kā arī tika uzsvērts, ka tās gan ierakstās, gan ir apkārtējai videi draudzīgas; 2015. gadā no Latvijas Arhitektūras gada balvai izvirzītajiem objektiem bērni izvēlējās instalāciju Miera ielā ar nosaukumu "Mierīgi!", jo tai piemīt jocīgs izskats, ir funkcionāla un ir izmantoti jauni paņēmieni, kā parādīt projektu; 2014. gadā bērnu balvu ieguva Austrumlatvijas koncertzāle "Gors" Rēzeknē, jo tā iemieso rēzekniešu garu, paaugstina pilsētvides kvalitāti, tā ir moderna, daudzpusīga, ērta, pieejama visiem, ir sabiedriski nozīmīga ne tikai reģiona mērogā; 2012. gadā balvu ieguva "Samrode" biroja ēka Ventspilī, jo, pēc žūrijas domām, tā iekļaujas vidē, ir draudzīga dabai un ir ilgmūžīga, kā arī patīkama gan jauniem, gan vecākiem cilvēkiem; 2011. gadā uzvarēja dzīvojamā māja Jūrmalā, jo tā iederas vidē, ir gaiša, mājīga un piemērota iedzīvotājiem; 2010. gadā bērnu balvas "Zirnis" laureāts bija Latvijas paviljons EXPO 2010 Šanhajā, jo tas ir unikāls, ērts visiem un netraucē citiem.

Bērnu balva Latvijas arhitektūrā "Zirnis" žūrijas tikšanās notiks ceturtdien, 16. maijā, kad bērni iepazīsies ar 11 nominantiem – "Accenture Latvija" TEO biroju, Alūksnes bānīša staciju, Dzīvojamo un sabiedrisko ēku kompleksu, Lielplatones vešūža restaurāciju, Lubānas kapličas jaunbūvi, "MadCity Riga 2018", MM - Mārupes māju, Rīgas Stradiņa universitātes dienesta viesnīcas jaunbūvi, Rūjienas estrādes rekonstrukciju, Sāls māja un Visbijas rezidenci, un izvēlēsies balvas laureātu. Ievērojot tradīcijas, balva tiks pasniegta Latvijas Arhitektūras gada balvas 2019 svinīgajā ceremonijā 17. maijā, kas norisināsies Rīgas cirka ēkā.

Source

DELFI Kultūra

Tags

Latvijas Arhitektūras gada balva
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form