Foto: LETA

Lai gan pirmdien, 8. novembrī, SIA "Rīgas nami" nāca klajā ar paziņojumu, ka Rīgas Kongresu nams tiks pārbūvēts un pārsaukts par Kronvalda koncertzāli, tas neizslēdz iespēju, ka kompromisu rezultātā ēka Krišjāņa Valdemāra ielā 5 varētu pārtapt par daudz apjomīgāko Nacionālo koncertzāli, portālam "Delfi" apstiprināja Kultūras ministrijā (KM).

To, ka līdz šī gada beigām jābūt skaidrībai, vai akustisko koncertzāli izvietos Kongresu namā, aģentūrai LETA 8. novembrī apstiprinājusi arī Rīgas domes deputāte, Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas vadītāja Inese Andersone (JV).

Jau ziņots, ka Latvijas Arhitektu savienība (LAS) veica 36 iespējamo Nacionālās akustiskās koncertzāles Rīgā novietņu izvērtēšanu par piemērotākajām novietnēm ar vislielāko potenciālu attiecībā uz stratēģisko un pilsētvides attīstību, kā arī ietekmi uz nākotnes sabiedrību, izvirzot trīs vietas – Andrejsalu (Andrejostas iela 17), Rīgas Kongresu namu (Krišjāņa Valdemāra iela 5) un Rūpniecības preču tirgus teritoriju.

"Visas pirmajā trijniekā ietvertās novietnes ir ar atšķirīgiem apgrūtinājumiem un kompromisu meklējumiem. Tā, piemēram, pēc sarunām ar Rīgas domi Rūpniecības preču tirgus vairs netiek izskatīts kā apsverams pretendents, jo pilsētai ir citi konkrēti plāni šajā teritorijā. Saskaņā ar panākto vienošanos ar Rīgas domes pārstāvjiem, Kultūras ministrija veica padziļinātu pētījumu par Kongresu namu. 5. novembrī pie sarunu galda aicināju pilsētas mēru un domes koalīciju, lai iepazīstinātu ar pētījuma rezultātiem un turpinātu diskusiju par iespējām īstenot koncertzāles projektu Kongresu namā. Jautājumā par koncertzāles būvniecību vairs apstāties nedrīkstam! Ja neizdosies rast nepieciešamos kompromisus ne Kongresu namā, ne Andrejostas teritorijā, Kultūras ministrija secīgi izskatīs piedāvātā otrā trijnieka novietnes, kurā ierindotas šādas lokācijas - AB dambis, Elizabetes 2 un Raņķa dambis," uzsver kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA).

Pirmā Kultūras ministrijas un Rīgas domes Sadarbības padomes tikšanās par koncertzāles novietnēm pēc LAS veiktās izpētes notika 2021. gada 3. augustā, kad tika nolemts, ka tirgus izpēti veic un līgumu par Rīgas Kongresu nama padziļināto izpēti slēdz Kultūras ministrija kā ieceres par koncertzāles attīstību virzītāja, bet Rīgas dome nodrošina padziļinātās izpētes veikšanai nepieciešamo dokumentāciju, kas ir tās rīcībā. SIA "Nams" šā gada septembrī veica padziļinātu Rīgas Kongresu nama izpēti, lai noteiktu, vai nacionālās koncertzāles telpu un funkcionālā programma ir savienojama ar ierobežojumiem Rīgas Kongresu nama pārbūvē.

26. oktobrī Rīgas Kongresu nama padziļinātais izvērtējums tika nosūtīts Rīgas domei. 5. novembrī notika Kultūras ministrijas un Rīgas domes pārstāvju tikšanās, kurā klātesošie tika iepazīstināti ar izvērtējuma secinājumiem, SIA "Nams" izstrādātajiem priekšlikumiem Rīgas Kongresu nama iespējamajai paplašināšanai, kā arī pastāvošajiem tehniskajiem un tiesiskajiem paplašināšanas ierobežojumiem. Rīgas dome apņēmās iespējami īsā laikā izvērtēt SIA "Nams" izteiktos priekšlikumus paplašināšanai un apzinātos paplašināšanas ierobežojumus, savukārt KM - runāt ar arhitektūras profesionāļiem par Rīgas Kongresu mana pārbūves ieceres tālākas attīstīšanas iespējām.

Kā norāda KM pārstāve Lita Kokale, izpētes rezultātā ticis secināts, ka kopējā koncertzālei nepieciešamā platība nav ietilpināma Rīgas Kongresu nama esošajās platībās, tomēr to iespējams nodrošināt, ēku pārbūves ietvaros paplašinot. Kopējā izpētē aprēķinātā iegūstamā Rīgas Kongresu nama telpu platība ir 12 621 kvadrātmeri, bet koncertzālei nepieciešamā – 15 000 kvadrātmetri.

Būtiskākais – bez ēkas pārbūves Lielās zāles apjomā nevar nodrošināt 1300 vietas, nav iespējams pilnvērtīgi izvietot Mazās zāles telpu kompleksu, radot loģisku un funkcionāli saistītu Mazās zāles telpu savienojumu ar Lielo zāli un palīgtelpām, problēmas ar ārējo loģistiku, liecina izpētes rezultāts.

Izpētē arī norādīts, ka koncertzāles ietilpināšana Rīgas Kongresu nama teritorijā varētu būt iespējama (bet - ar kompromisiem telpu daudzumā un specifikācijā, kā arī iekšējā un ārējā loģistikā), ja tiek pieļauta Rīgas Kongresu nama paplašināšana. Savukārt paplašināšanas jautājums nav viennozīmīgi vērtējams, ņemot vērā Rīgas kongresu namam noteikto kultūrvēsturiski vērtīgas ēkas statusu, Rīgas kongresu nama atrašanos pilsētas apstādījumu teritorijā ar būtisku ekoloģisko, telpisko un kultūrvēsturisko nozīmi, kā arī ņemot vērā nepieciešamību pārvietot zem Rīgas kongresu nama teritorijas esošos maģistrālos elektroapgādes inženiertīklus.

Jau ziņots, ka Mūzikas padome, 27. oktobrī, iepazīstoties ar SIA "Nams" veikto izpēti par Kongresu namu, lēma - nams Krišjāņa Valdemāra ielā 5 ir ietverams starp turpmāk izskatāmajām Nacionālās akustiskās koncertzāles novietnēm. Obligāts Mūzikas padomes nosacījums - Rīgas Kongresu nams ir paplašināms, lai Lielo zāli tajā varētu izvietot pilnā apjomā un arī nodrošināt pietiekamu platību tehniskajām telpām un mēģinājumiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!