Ko konkrēti darīt X stundas gadījumā? Alvis Hermanis nosūtījis atklātu vēstuli Levitam, Kariņam un Pabrikam
Foto: Māris Morkāns

Jaunā Rīgas teātra mākslinieciskais vadītājs, režisors Alvis Hermanis svētdien, 19. jūnijā, nosūtījis atklātu vēstuli Valsts prezidentam Egilam Levitam, premjeram Krišjānim Kariņam un aizsardzības ministram Artim Pabrikam, kurā mudina skaidrot un instruēt sabiedrību, kā rīkoties krīzes situācijā, ja mūsu valstij uzbruktu Krievijas karaspēks.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Jaunā Rīgas teātra mākslinieciskais vadītājs, režisors Alvis Hermanis svētdien, 19. jūnijā, nosūtījis atklātu vēstuli Valsts prezidentam Egilam Levitam, premjeram Krišjānim Kariņam un aizsardzības ministram Artim Pabrikam, kurā mudina skaidrot un instruēt sabiedrību, kā rīkoties krīzes situācijā, ja mūsu valstij uzbruktu Krievijas karaspēks.

Režisors atklāto vēstuli publicējis savu sociālo tīklu profilos, kā arī nosūtījis medijiem. Publicējam Alvja Hermaņa atklātās vēstules tekstu pilnībā un bez labojumiem:

"Man ir jautājums, kuru gribu jums uzdot Latvijas sabiedrības vārdā. Tas ir vissvarīgākais jautājums, kurš šai vēstures brīdī interesē Latvijas iedzīvotājus. Kāpēc mūsu valsts vadība joprojām nav veikusi nekādu sabiedrības instruktāžu vai devusi jebkādus norādījumus, ko konkrēti katram no mums darīt X stundas gadījumā?

Atšķirībā no Polijas, Lietuvas un Igaunijas mēs joprojām neesam saņēmuši nekādus detalizētus un tehniskus padomus, kā rīkoties pēkšņa Krievijas uzbrukuma situācijā. Mēs saprotam, ka militārie atbildes pasākumi varētu būt kara noslēpums. Tomēr, ja reiz esam jums uzticējuši valsts vadīšanas atbildību, mēs sagaidām, ka jūs instruētu sabiedrību, kā konkrēti rīkoties un ko darīt, lai pasargātu sevi un savas ģimenes iespējamas krīzes brīdī.

Mēs saprotam, ka uzbrukuma varianti var būt dažādi - konvencionāls armijas iebrukums, pēkšņs raķešu uzbrukums vai kodolkara pārsteigums. Visās šādās situācijās cilvēku reakcija būs tikai un vienīgi panika.

Pieņemu, ka panika ir tieši tas, no kā būtu iespējams izvairīties, ja katrs no mums - civilie iedzīvotāji -zinātu, kā konkrēti rīkoties un ko pasākt. Kā zināms, 24. februāra rītā tieši panika bija tā, kas paralizēja uz vairākām dienām Ukrainas sabiedrību.

Pirms pāris dienām man bija saruna ar vienu Lietuvas valsts teātra direktoru, kurš stāstīja, ka pirms divām nedēļām Lietuvas valsts aizsardzības ministrijā notika visu lielāko iestāžu vadītāju sapulce. Viņi tika instruēti, kā viņu darbiniekiem rīkoties pie dažādiem pēkšņu Krievijas uzbrukumu variantiem. Piemēram, visiem tika izstāstīts, ka vislielākā kļūda būtu sēsties savās mašīnās un censties evakuēties, jo tas paralizētu ceļus (tas tikai viens piemērs). Es saprotu, ka iespējams ir grūti noorganizēt visas tautas kopsapulci, bet jums tomēr vajag izdomāt veidu, kā sabiedrību informēt un sagatavot iespējamai situācijai, kuru ukraiņi piedzīvoja, pamostoties kādā jaukā rītā. Šī vēstule nav panikas sēšana, bet normāls jautājums, lai pasargātu mūsu bērnus, radiniekus un mūsu vadīto iestāžu darbiniekus.

Jau iepriekš pateicos par atbildi, kuru visi ceram tomēr saņemt. Ar cieņu, Alvis Hermanis."

Jau ziņots, ka šī gada 24. februāra rītā Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu. Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem.

Tags

Jaunais Rīgas teātris
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form