Kultūras ministrija pauž neizpratni par Nākotnes nama projekta apturēšanu
Foto: DELFI

Kultūras ministrija (KM), VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) un Latvijas Okupācijas muzeja biedrība (OMB) publiskā vēstulē medijiem paudusi neizpratni un neapmierinātību ar Latvijas Okupācijas muzeja (LOM) piebūves jeb Nākotnes nama projekta īstenošanas apturēšanu.

Kā uzsver vēstules autori, Rīgas pilsētas būvvaldes noraidošais lēmums, kas pieņemts pēc astoņu mēnešu vilcināšanās, turklāt joprojām oficiāli nav sniegts projekta īstenotājiem, diemžēl radījis jautājumus par dziļākiem Nākotnes nama būvniecības kavēšanas iemesliem.

Šādā kontekstā vērtējams arī Rīgas pilsētas arhitekta Gvido Prinča publiskajā telpā izskanējušais apgalvojums par autorības problēmām LOM piebūves projektā, tendenciozi interpretējot OMB valdes priekšsēdētāja Valtera Nollendorfa teikto. Projekta partneri vēlas uzsvērt, ka arhitekts Gunārs Birkerts, kurš izstrādājis sākotnējo Nākotnes nama koncepciju, ir un paliks tās autors un no šīs autorības nav atteicies. Savukārt tehnisko risinājumu izstrādātājs ir arhitektu birojs "5. iela" Arī konkrētās izmaiņas, kas radušās sabiedrisko diskusiju un vairāku arhitektu rekomendāciju rezultātā, ir biroja "5. iela"autordarbs. Šādam autorības dalījumam abas puses ir piekritušas.

Neizpratni projekta partneros raisa arī fakts, ka Rīgas pilsētas būvvalde lēmuma pieņemšanā atsaucas tikai uz Rīgas pilsētas arhitekta atzinumu, kuram ir rekomendējošs raksturs un ar kuru projekta īstenotājiem nav bijis iespējas iepazīties rakstiskā veidā. Turpretī tiek noklusēts starpinstitucionālās Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomes 2015. gada 1. jūlijā un šī gada 13. janvārī pieņemtais pozitīvais lēmums, kas Rīgas pilsētas būvvaldei ir saistošs.

Strēlnieku laukumam joprojām ir spēkā 2009. gadā apstiprinātais detālplānojums. Tā ietvaros visas attiecīgās institūcijas ir akceptējušas pievienotās Okupācijas muzeja piebūves vizualizācijas. Līdz ar to Rīgas pilsētas arhitekta iebilde, ka publiskā apspriešana ir veikta tikai Strēlnieku laukuma detālplānojumam, nevis LOM būvniecības iecerei, nav pamatota, jo Būvniecības likums un tam pakārtotie normatīvie akti šādas prasības nenosaka.

Par konkrētiem tālākas rīcības soļiem projekta īstenotāji lems pēc iepazīšanās ar rakstisku Rīgas pilsētas būvvaldes lēmuma pamatojumu. Līdz šim publiskajā telpā izskanējusī informācija nav uzskatāma par juridisku pamatu turpmākām uz rezultātu virzošām darbībām. Vienlaikus Saeimā tiks turpināts darbs pie likumprojekta par nacionālo interešu objekta statusa piešķiršanu Latvijas Okupācijas muzejam, kas acīmredzot ir vienīgais veids, kā risināt projekta tālāko virzību saprātīgos termiņos.

Joprojām ir spēkā Ministru kabineta noteikumi par Nākotnes nama celtniecību; arī premjerministres Laimdotas Straujumas valdība ir vēlreiz apliecinājusi šī projekta īstenošanas nepieciešamību. Latvijas Okupācijas muzejam, kā arī iecerētajam Nākotnes nama projektam un Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriālam ir nenovērtējama valstiska un sabiedriska nozīme, un šo objektu īstenošanu ar lielām cerībām gaida dažādu okupācijas varu represētie un viņu tuvinieki. Tāpēc projekta virzītāji aicina Rīgas domi apzināties projekta valstisko un cilvēcisko nozīmi un kļūt par konstruktīviem partneriem tā īstenošanā.

Jau ziņots, ka Rīgas pilsētas būvvalde 20. janvārī pieņēmusi lēmumu noraidīt pērn maijā iesniegto Latvijas Okupācijas muzeja piebūves ieceri, par kuru pilsētas arhitekts Gvido Princis izteica negatīvu atzinumu.

Latvijas Okupācijas muzeja piebūves projekts Rīgas pilsētas būvvaldē tika iesniegts 2015. gada 11. maijā, taču līdz pat 2016. gada 20. janvārim netika pieņemts nekāds Rīgas pilsētas būvvaldes lēmums, bet arvien tika pagarināts tā pieņemšanas termiņš.

Tags

Okupācijas muzejs

Comment Form