Lancmanim un Streičam piešķir Ministru kabineta balvas
Foto: F64

Valdība otrdien piešķīrusi ikgadējo Ministru kabineta (MK) balvu, kā arī MK atzinības rakstus, ko saņēmuši kinorežisors Jānis Streičs, Rundāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis un citi kultūras darbinieki.

Kinorežisoram, scenāristam, aktierim, gleznotājam, LZA goda loceklim Jānim Streičam balva piešķirta par izcilu devumu Latvijas kultūrā, profesionālā un mākslinieciskā līmenī risinot nacionālo tēmu kinomākslā, kā arī aktīvu darbību, izstrādājot koncepcijas valsts prioritāro programmu "Letonika" un "Nacionālā identitāte" īstenošanai.

Streičs ir latviešu mākslas filmu rekordists. Daudzas no viņa 23 lielā ekrāna un televīzijas filmām festivālos atzinīgi novērtējusi starptautiskā sabiedrība. Jānis Streičs ir ne tikai režisors, bet arī aktieris, rakstnieks, gleznotājs, publicists un sabiedrisks darbinieks. Vadījis Kinematogrāfistu savienību, Rīgas Latviešu biedrību un Latgales kultūras biedrību savienību.

Valsts prioritāro pētījumu programmas "Letonika" un "Nacionālā identitāte" ietvaros notikuši trīs Letonikas kongresi, kuros Streiča uzstāšanas bija nozīmīgs radoša kultūras cilvēka ieguldījums tēmas atklāsmē, raksta Zinātņu akadēmija. Pasaules Latviešu zinātnieku III un Lenotikas IV kongresā viņš vadīs diskusiju klubu "Latviskā identitāte un tās izpausmes".

Rundāles pils muzeja direktoram Imantam Lancmanim balva piešķirta par ilggadēju un pašaizliedzīgu darbu Rundāles pils muzeja izveidošanā, vēsturiskā mantojuma izpētē un saglabāšanā.

Lancmanis darbu Rundāles pilī uzsāka 1964. gadā. Veicis nozīmīgu profesionālu darbu Rundāles pils restaurācijā, Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma izpētē, popularizēšanā un tā iekļaušanā Eiropas apritē. Rundāles pils ansambļa atjaunošana Imanta Lancmaņa vadībā nenoliedzami pelna valsts mēroga atzinību un augstu novērtējumu.

Lancmanis ir daudzu monogrāfiju autors. Kā profesionāls gleznotājs piedalījies mākslas izstādēs Rīgā, Polijā un Krievijā, rīkotas personālizstādes Rīgā.

Ministru kabineta balvu saņems arī Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēdētājs Valters Nollendorfs par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas vēsturiskās atmiņas saglabāšanā, popularizējot zināšanas un veicinot izpratni par Latvijas vēsturi Latvijā un ārvalstīs.

Ilggadējs Okupācijas muzeja darbinieks. Šogad ievēlēts par muzeja biedrības valdes priekšsēdētāju.

Kopš 1998. gada Nollendorfs ir Latvijas Vēsturnieku komisijas loceklis un vairāku tās rakstu sējumu redaktors. Pēdējos gados viņš daudz uzmanības veltījis Eiropas 20. gs. vēstures izpratnes jautājumiem. Kopš 2004. gada vadījis Okupācijas muzeja pārbūves un paplašināšanas projektu un aktīvi piedalījies ziedojumu piesaistīšanā, muzeja līdzekļu rūpīgā apsaimniekošanā un nākotnes attīstības nodrošināšanā.

Atzinības raksts piešķirts mākslas zinātņu doktorei, teātra un kino zinātniecei Valentīnai Freimanei par augstvērtīgu ieguldījumu Latvijas teātra un kino pētniecībā, kā arī teātra un kino profesionāļu izglītošanā.

Freimane ir viena no nozīmīgākajām personībām Latvijas teātra un kino nozarē. Pateicoties viņas iniciatīvai, iedibināts kinoforums "Arsenāls". Ievērojams ieguldījums ir jauno teātra un kino profesionāļu izglītošanā, vadot kinolektorijus.

2010. gadā nāca klajā viņas dokumentāla monogrāfija "Ardievu, Atlantīda!", kas ir ne tikai vēstījums par viņas gaitām, bet liecību piemineklis par 20. un 30. gadu laika sociālpolitisko, nacionālo un kultūras situāciju līdz pat 1945. gadam.

Latvijas literātam, dzejniekam un atdzejotājam Uldim Egīlam Bērziņam atzinības raksts piešķirts par augstvērtīgu ieguldījumu Latvijas rakstniecībā un pasaules literatūras virsotņu atpazīstamības veicināšanu Latvijā;

Pateicoties Bērziņam, varam latviešu valodā lasīt visdažādāko kultūru literāros darbus, jo viņš pārzina daudzu bijušās PSRS teritorijas tautu valodas. Šogad Bērziņš noslēdza darbu pie sava apjomīgākā mūža tulkojuma – arābu kultūras pamatteksta, - Korāna. Nenoliedzami nozīmīgs darbs ieguldīts arī Vecās derības grāmatu tulkojumos no senebreju valodas. Darbs turpinās pie islandiešu (vecnorvēģu) Edām.

Kopumā profesionāli pārzina vairāk nekā 20 svešvalodas. Viņa krājumā ir arī desmit dzejoļu krājumi kopš 1980. gada, kas atzinīgi novērtēti gan Latvijā, gan ārvalstīs.

Source

DELFI Kultūra
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form

Komentāri
komentēt kā anonīms lietotājs
Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem
Lasīt komentārus Lasīt komentārus