Latvijā nedēļu būs apskatāms autentiski rekonstruēts Igaunijas bruņuvilciens
Foto: Publicitātes foto

Īpašs notikums Cēsu kauju simtgades programmā būs iespēja no 15. līdz 22. jūnijam apskatīt rekonstruētu vēsturisko Igaunijas bruņuvilcienu "Brīvība". Bruņuvilciens uz nedēļu piestās Cēsu dzelzceļa stacijā, portālu "Delfi" informē Latvijas Simtgades biroja pārstāvji.

"Rekonstruētais bruņuvilciens "Brīvība" gada garumā apceļo Igauniju, piestājot vietās, kur pirms simts gadiem norisinājās Neatkarības kara cīņas. Šis autentiski rekonstruētais bruņuvilciens ir kļuvis par vienu no populārākajiem Igaunijas simtgades notikumiem un esam gandarīti, ka Cēsu kauju simtgadē tas piestās Cēsīs – vietā, kur pirms simts gadiem latvieši un igauņi cīnījās par savu valstu neatkarībām," pauž kultūras ministre Dace Melbārde.

"Savulaik igauņu bruņuvilcieni radās veiksmīgas sagadīšanās rezultātā, taču to ieguldījums gan Igaunijas, gan Latvijas Neatkarības karu gaitā bija ārkārtīgi būtisks. Bez šo vilcienu klātbūtnes kara iznākums varēja izvērsties citāds," stāsta Igaunijas Kara muzeja direktors Helars Lills (Hellar Lill). "Gadsimtu atpakaļ darbojās seši plata gabarīta sliežu un pieci šaursliežu dzelzceļa bruņuvilcieni. Mūsu muzeja vilciens nav minēto bruņuvilcienu kopija, bet gan vispārējs risinājums, kas iepazīstina ar Neatkarības karu un vēsturiskajiem bruņuvilcieniem. Šogad tas ceļo pa Eiropu, un esmu gandarīts, ka tas beidzot sasniegs arī Latviju un Cēsis, lai pieminētu vienu no būtiskākajiem notikumiem Neatkarības karu ietvaros – Võnnu jeb Cēsu kauju."

Igaunijas bruņuvilciena vizīte Cēsīs ir Igaunijas Kara muzeja dāvana Cēsu kauju simtgadē un vilciena vizītes sagatavošana norisinās ciešā sadarbībā ar "Latvijas dzelzceļš". ""Latvijas dzelzceļš" ir Latvijas valsts vienaudzis, un šo simts gadu laikā ir bijis gan būtisks tautsaimniecības spēks, gan neatņemama iedzīvotāju ikdienas sastāvdaļa, nodrošinot iespēju pārvietoties starp lielākām un mazākām pilsētām. Atzīmējot 100 gadus kopš uzņēmuma pirmsākumiem 1919.gada sākumā, visa 2019. gada garumā ir gaidāmi jubilejai veltīti izglītojoši, kultūras un biznesa pasākumi un procesi. Tostarp, LDz lepojas atbalstīt valstiski svarīgus pasākumus, arī – leģendārā Igaunijas bruņuvilciena viesošanos Cēsīs, jo ideja par bruņotu vilciena sastāvu ir gandrīz tikpat veca kā pats dzelzceļš," akcentē VAS "Latvijas dzelzceļš" prezidents Edvīns Bērziņš.

Bruņuvilciens apmeklētājiem bez maksas būs atvērta katru dienu no pulksten 11.00 līdz pulksten 19.00. Bruņuvilciena atklāšana gaidāma sestdien, 15. jūnijā pulksten. 13.00. Ekskursijas gidu pavadībā latviešu un angļu valodās sāksies katrā apaļā stundā.

Izstādes laikā būs iespēja iepazīt svarīgākās bruņuvilciena sastāvdaļas – lielgabala vagonu ar visu bruņojumu; ložmetēju vagonu, kas padarīja bruņuvilcienus par grūti ieņemamiem cietokšņiem; desanta vagonu – apkalpes ikdienas dzīves centru; sanitāro vagonu – ievainoto apkopšanas punktu un, protams, bruņulokomatīvi.

Tāpat vilcienā varēs papildināt savas zināšanas par Cēsu kauju vēsturi un to nozīmi ar interaktīvas spēles palīdzību. Interesanti būs ne tikai ieroču, tehnikas un vēstures entuziastiem, bet ikvienam, kuram patīk atklāt interesantus stāstus un ieraudzīt sevi šodienā caur vēstures prizmu.

Mobili, ātri, ar lielu uguns jaudu – bruņuvilcieni bija mūsdienu tanka vectētiņi. Uzklājot uz kravas vagoniem bruņu plātnes, uzstādot lielgabalus un ložmetējus, Pirmā pasaules kara laikā karojošās puses radīja bruņuvilcienus - līdz tam neredzēti efektīvu un spēcīgu ieroci. Brīvības cīņu laikā arī Baltijas valstu armijas izmantoja šādus vilcienus, un tie piedalījās nozīmīgākajās kaujās. Cēsu kauju laikā igauņu bruņuvilcieni palīdzēja mums sakaut Dzelzs divīziju un landesvēru, bet vēlāk, jau Latvijas armijas sastāvā, seši bruņuvilcieni cīnījās pret Bermonta spēkiem pie Rīgas un komunistiem Latgalē.

Source

DELFI Kultūra

Tags

Cēsu kauju simtgade Latvijas simtgade
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form