Atbildīgās amatpersonas nebeidz uzsvērt, ka gatavošanās kultūras galvaspilsētas aktivitātēm ritot pēc grafika un sadarbība starp pašvaldību, tiešajiem projekta organizatoriem un Kultūras ministriju esot lieliska. Tomēr ne Latvijas Nacionālā mākslas muzeja ēkas rekonstrukcija, ne Kongresu nama pārbūve koncertzāles vajadzībām joprojām nav sākusies un līdz kultūras gadam arī nenoslēgsies, vēsta raidījums.
Rīgas vicemērs Andris Ameriks norāda, ka Kongresu nama pārbūves izmaksas, to pielāgojot un paplašinot koncertzāles vajadzībām, ja viss noritēs bez aizķeršanās, būs zināmas tikai rudenī, tādā gadījumā būvdarbus varētu sākt nākamā gada sākumā, bet pabeigt – tikai 2014.gada vasarā, kad kultūrai veltītais gads Rīgā būs jau pusē.
Tāpat bažas ir arī par Latvijas Nacionālā mākslas muzeja ēkas rekonstrukciju, kas jau tagad aizkavējusies. Reālais darbu veicējs muzejā varētu būt zināms tikai maijā, un Ameriks nenoliedz, ka rekonstrukcija, visticamāk, tiks pabeigta tikai kultūras gada nogalē.
Problēmu šādos kavējumos gan ne viņš, ne tiešie projekta organizatori neredz, jo scenāriji esot vairāki un kultūras gada programma tikšot pielāgota atbilstoši pieejamajām telpām.
Par finansējuma avotiem un iespējamām problēmām gan Kongresu nama pārbūvē, gan aptuveni 17 miljonus latu vērtajā muzeja rekonstrukcijā Ameriks runā izvairīgi, vien uzsverot – lai veiktu šos, pašvaldība atlikusi vairākus citus projektus. Kongresu nama pārbūvei no pašvaldības budžeta gan līdzekļu nav, tādēļ Rīgas vicemērs pieļauj – daļu nepieciešamās naudas varētu rast ar kredīta palīdzību vai tā varētu nākt no pašvaldības uzņēmuma "Rīgas nami" budžeta, kas ēku jau tagad apsaimnieko un vēlāk no tās nomas domā gūt ienākumus.
"Tas nozīmē, ka attiecīgi arī koncertzāle nav tikai.. tur ir arī komerciālā darbība, tur ir arī ieņēmumu bāze. Tas nozīmē, ka mums būs jārunā arī ar valsti par šo sadarbību, ja, teiksim, tur gribēs savu mājvietu rast un par to arī attiecīgi maksāt simfoniskais orķestris vai kādi citi kolektīvi," norāda Ameriks.
Tiešā veidā no valsts palīdzība netikšot prasīta, taču pašvaldība domās, kā vēlāk rekonstrukcijā ieguldīto naudu atgūt. Piemēram, mākslas muzejā varētu būtiski celt nomas maksu – no patlaban aprēķinātajiem santīmiem par kvadrātmetru līdz pat vairākiem desmitiem latu.
Kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende (VL-TB/LNNK) raidījumam atzina, ka šāda pašvaldības iecere viņai esot jaunums, tāpat viņai nekas neesot zināms par kavēšanos ar muzeja rekonstrukciju, turklāt par šiem projektiem ministrija neesot tieši atbildīga.
"Gaismas pils" būvniecība, par ko atbildīga valsts, turpinoties, kā plānots, un 2013.gadā bibliotēka apmeklētājiem tikšot atvērta. Pirms vairākiem gadiem iesaldētais Laikmetīgās mākslas muzeja projekts Andrejsalā gan pirms 2014.gada netiks kustināts, tā vietā – lai risinātu problēmu ar laikmetīgās mākslas pieejamību – radusies ideja kādu tam paredzētu izstāžu zāli izveidot topošajā Miera ielas radošajā kvartālā un, iespējams, Cēsīs. Arī tas gan pagaidām ir tikai vīzijas līmenī, vēsta raidījums.
To, kāpēc visi vērienīgie būvdarbi Latvijā neiztiek bez kavēšanās un tikpat kā nekad nebeidzas sākotnēji plānotajā laikā, ministre saista ar būvniecībā sastopamajiem riskiem. "Es nezinu, vai jūs no manis to sagaidāt, bet es atbildēšu ar joku – ir divas nozares, kuras vienmēr maksā dārgāk un nenotiek laikā. Būvniecība un IT, tā tas vienkārši ir. Riski ir tā, ka nespēj noprognozēt cenas, apjomus, inflācijas, deflācijas, dažāda veida naudas kursus, būvmateriālus cenas, naftas cenas, tā ir ekonomika, kur var dažādi jebkurā brīdī notikt. Dažādi tiesiskie riski," klāsta Jaunzeme-Grende.
Savukārt, runājot par 2014.gadu un to, cik gatava šim notikumam ir Rīga un visa Latvija, Jaunzeme-Grende vien uzsver – no saturiskā viedokļa šaubu par to neesot. "Pat ja te nebūtu nevienas celtnes, latvieši, mūsu kultūra vienmēr spētu sevi parādīt. Es domāju, ka par to mēs varam nešaubīties. Es saku, ka esmu pilnīgi pārliecināta par mūsu kultūras cilvēkiem, ka vienkārši Doma laukumā mēs spēsim radīt visaugstākā līmeņa kultūru, uz ielas mēs spēsim radīt visaugstākā līmeņa kultūru. Un es domāju, ka mēs esam vienmēr pierādījuši to, ka spējam atrast risinājumus," pauž ministre.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
