Liepiņš: Hermaņa operas nevaram atļauties
Foto: LETA

Tiks mainīts operas "process", ieviesta mākslinieciskā padome, pārvērtēti dārgi uzvedumi un neizdevīgas viesizrādes, kā arī eksperimentālos darbos piesaistīti jaunie režisori un komponisti, intervijā "Latvijas Avīzei" sola Latvijas Nacionālās operas (LNO) valdes priekšsēdētājs Zigmars Liepiņš.

"Opera ir sintētiska māksla, kurā savienojas mūzika, horeogrāfija, glezniecība, scenogrāfija, modernā pasaulē multimediālas lietas, video, daudz kas cits. Viss process sākas ar diriģenta redzējumu (..). Gan tas, gan pārējās ieceres saskaņojamas ar māksliniecisko padomi, kura pašlaik tiek dibināta, kura iepriekš nav bijusi un kuras pienākums ir pieņemt lēmumus, ko agrāk veica viens divi cilvēki. Es negribu būt viens pats spriedējs," norāda Liepiņš.

Šajā padomē darbošoties jaunais galvenais diriģents Mārtiņš Ozoliņš, Liepiņa padomnieks mākslinieciskajos jautājumos Andris Veismanis, galvenais baletmeistars Aivars Leimanis, kā arī orķestra un kora pārstāvji. "Tieši šī padome turpmāk izlems, kuru uzvedumu iekļaujam repertuārā un kurš diriģents pie tā strādās," skaidro jaunais LNO vadītājs.

Jautāts, vai līdz ar to sagaidāma drīza operas kursa maiņa, Liepiņš to salīdzina ar milzu laineri, kuram pat ar pagrieztu stūri kustības virziens inerces dēļ vēl labu laiku nemainīsies. "Tas nozīmē, ka katrs solis repertuāra izmaiņās sperams ļoti apdomīgi. Jāņem vērā gan iepriekš saskaņotie līgumi, gan situācijas, kas saistītas ar publikas apmeklētību vai iespējamu intereses izraisīšanu un paredzēšanu."

Viņš gan ir kritisks, norādot, ka tādi gabali, kā Vāgnera "Nībelunga gredzena" cikls, kas, lai gan labi apmeklēts, gadā rada vairāk nekā 250 000 latu zaudējumu, ir jāpārvērtē. Tāpat jāsaprot, vai repertuārā nav jāiekļauj lētāki uzvedumi par ko cilvēki gatavi pirkt biļetes "tautas līmenī". "Salīdzinājumam – baletā "Gulbju ezers" nav jāiegulda neviens santīms, kā to iekļauj repertuārā, tā izpirkts."

Jaunais LNO vadītājs pieļauj, ka gadā operā varētu uzvest arī vienu opereti, kā pirmo piemēru minot "Fledermausi".

Savukārt jautāts par iespēju piesaistīt režisoru Alvi Hermani, kura operas ir iestudētas citviet pasaulē, Liepiņš norāda, ka viņa iestudējumi pieskaitāmi ekskluzīvajiem. "Augstas kvalitātes mākslas darbs, kas vienai pusei patiktu, otrai – ne. Esmu redzējis viņa "Gawain" Zalcburgā, ekstrēms pasākums gan muzikāli, gan režisoriski, asprātīgi un ļoti interesanti. Bet tur ieguldīta milzīga nauda. Mēs neko tādu nevaram atļauties."

Tikmēr ir domāts par iespēju piesaistīt bijušo Liepiņa asistenti Margo Zālīti, kura strādā Berlīnē, basku režisoru Kaliksto Bieito, kurš Latvijā gribējis iestudēt Kalsona "Pazudušo dēlu". "Man ir ļoti svarīgi atbrīvot Jauno zāli no mēģinājumiem un ielaist tajā jaunos režisorus, jaunos komponistus, kuri varētu sākt eksperimentālus darbus. Tas būtu arī viens no latviešu oriģināloperu veicināšanas paņēmieniem. Viss uzreiz jau nav jārāda Lielajā zālē. (..) Nebūs tā, ka izdabāsim tikai "lētai gaumei" vai tikai snobiem.

Liepiņš norāda, ka pamazām "ķeras vērsim pie ragiem", kam palīdzot Žanetas Jaunzemes-Grendes ieceltās operas valdes locekles, kuras esot "aizejošo ietekmes un izpausmes" nomelnotas. "Ar abām kolēģēm valdē kopā esmu nostrādājis nedaudzas dienas, taču varu teikt, ka Inese Eglīte perfekti orientējas mārketingā, dokumentālajās lietās un vēl finansēs. Lieliski ka, Dainai Markovai ir savs lauciņš, taču viņa ļoti labi pārzina mārketingu un stratēģiju, stāsta Liepiņš.

Viņš atklāj, ka operā joprojām ir "fanātiķi", kas atbalsta iepriekšējo vadību, taču tik lielā (600 cilvēku) kolektīvā ar to esot vienmēr jārēķinās.

Source

DELFI Kultūra

Tags

Aivars Leimanis Latvijas Nacionālā opera Zigmars Liepiņš
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Comment Form