Foto: LETA

Ja Latvijas Nacionālās operas un baleta (LNOB) peļņa jāatdod valstij, ne institūcijai, ne sponsoriem nav motivācijas ieguldīt, preses konferencē pauda LNOB vadītājs Zigmars Liepiņš.

"Man gribētos iedomāties, kā es došos pie kāda no operas šī brīža sponsoriem, piemēram, Kirova Lipmana. Viņš kā normāls biznesmenis man pateiks: "Es tev iedošu, bet tu jau to naudu pēc tam atdosi atpakaļ valstij!" Tas nozīmē, ka ne mums, ne mūsu ziedotājiem un sponsoriem nav nekādas motivācijas daudz gadus ilgstoši atbalstīt šo māju. Kāpēc viņiem to darīt, ja mēs pēc tam atdodam šo naudu atpakaļ budžetā? Tā ir peļņa, kura radusies tāpēc, ka mēs esam ieguldījuši savos mūzikas instrumentos," stāstīja Liepiņš.

Viņš arī norādīja, ka Nacionālā opera un balets "kalpo diviem kungiem". No vienas puses, Nacionālās operas un baleta likumā neesot norādīts, ka kapitālsabiedrības mērķis ir peļņas radīšana. Institūcijai uzdod attīstīt operas un baleta žanrus, nodrošinot kvalitatīvu māksliniecisko sniegumu. Otrs likums - Komerclikums - nosaka, ka peļņa, kas radusies, jānodod valstij. Liepiņš atzīmēja, ka atdodamā summa 113 840 eiro attiecībā pret valsts budžetu ir niecīga.

Jau ziņots, ka valdības sēdē vakar izvērtās diskusijas par to, ko vajadzētu darīt ar Kultūras ministrijas (KM) kapitālsabiedrību peļņu. Rezultātā peļņu atļāva paturēt piecām no deviņām kapitālsabiedrībām, kuras bija izteikušas šādu lūgumu. Valdība savā lēmumā ņēma vērā Pārresoru koordinācijas centra atzinumu, kas bija izvērtējis uzņēmumu likviditāti un to, vai peļņas daļas neatstāšana negatīvi neietekmēs tā darbību. Peļņas daļa tika atstāta tām kapitālsabiedrībām, kurām tā ir būtiska, lai pastāvētu.

LNOB valstij dividendēs izmaksājamo peļņas daļu 113 840 eiro, kas ir 90% no kapitālsabiedrības tīrās peļņas, vēlējās piešķirt ēkas pagalma izbūves finansēšanai. Saistībā ar to, ka joprojām nav realizēta operas ēkas trešās kārtas izbūve, jau ilgstoši ir ļoti apgrūtināta dekorāciju nogādāšana uz skatuves. Izrāžu grafiks ir piesātināts, dekorāciju uzbūve ir komplicēta, un darbus kapitālsabiedrības tehniskie darbinieki veic darbam nepiemērotos apstākļos. Piemēram, dekorācijas ar rokām fiziski tiek pārvietotas pa stāvām un šaurām kāpnēm, skaidrojuši operas pārstāvji.

KM valdībā iesniegtajos dokumentos norādīts, ka 2014.gadā sadarbībā ar SIA "Rīgas nami" tika izstrādāts projekts operas pagalma infrastruktūras uzlabošanai. Šī projekta īstenošanas rezultātā dekorāciju pārvietošana tiktu maksimāli automatizēta. Saskaņā ar projekta kontroltāmi pirmās kārtas izbūves izmaksas ir 368 032,12 eiro.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!