Foto: Publicitātes foto

Mākslas muzejs Rīgas birža šogad svin piecu gadu jubileju. Par godu pirmajai nozīmīgajai gadskārtai 20. un 21. augustā apmeklētāji varēs baudīt īpaši izveidoto Ziemas dārzu, portālu "Delfi" informē muzeja pārstāvji.

Ziemas dārzs tapis sadarbībā ar arhitekti Liesmu Markovu, Latvijas Universitātes Botānisko dārzu un "Grand Thornton Baltic". Tas ir Leona Baksta 1905. gadā veidotā Ziemas dārza rekonstrukcijas variācija. Ziemas dārzs ir saistīts ar Parīzes krievu baleta sezonu rīkotāja Sergeja Djagiļeva ieceri pamestajā Sanktpēterburgas Taurijas pilī sarīkot grandiozu portretu izstādi. Tolaik Djagiļevu, vēl pirms apsēstības ar baletu, bija pārņēmusi doma, ka viņš varētu kļūt par izcilu mākslas kuratoru.

Lai izstādei būtu cēlāks un teatrālāks "ienāciens", viņš uzaicināja Leonu Bakstu Taurijas pils improvizētajā ātrijā izveidot Ziemas dārzu. Izmantojot senās fotogrāfijas, Ziemas dārzs uz divām dienām tiek atjaunots Rīgā. Saglabāta tiek ideja, bet izpildījums ir cits – atbilstošs Rīgas biržas telpām.

"Mūsu mērķis ir demonstrēt milzīgo atšķirību, kas mūs šķir no izpratnes par izstāžu telpas iekārtojumu 20. gadsimta sākumā – salīdzinājumā ar šodienu. Ziemas dārza rekonstrukcija ir daļa no projekta "Leons Baksts un viņa laiks. Glezniecība, zīmējumi, fotogrāfijas". Izstādi ar šādu nosaukumu pašlaik var apskatīt mūsu izstāžu zālēs," stāsta Mākslas muzeja Rīgas birža vadītāja Daiga Upeniece.

Mākslas muzejs Rīgas birža (MMRB) skatītājiem tika atvērts 2011. gada 20. un 21. augustā. Piecu gadu jubilejā tā apmeklētāju skaits jau pamazām tuvojas miljonam – tie ir vairāk nekā 750 tūkstoši. Pretēji statistikai par jaunatvērtiem muzejiem, kur veiksmīgākais ir pirmais gads, MMRB apmeklējums ar katru gadu palielinās. Augstākais tas bijis 2015. gadā – 155 819 interesenti.

Savu izstāžu darbību Mākslas muzejs Rīgas birža 2011. gadā iesāka ar divām konceptuālām izstādēm: "Glasstress Rīga – darbi no Berengo studijas", kas veidoja sasaisti ar Itāliju, reflektējot ar Venēcijas renesanses palaco formām Rīgas biržas ēkas arhitektūrā, un "Austrumu porcelāns un Nīderlande. Austrumu un Rietumu mijiedarbība 17. gadsimtā", kas iezīmēja vienu no muzeja pamatkonceptiem – būt par saskarsmes punktu starp Austrumiem un Rietumiem.

Foto: DELFI. Havjera Peresa darbs izstādē "Glasstress Rīga – darbi no Berengo studijas"

Šo piecu gadu laikā muzejā ir norisinājušās vairāk nekā 40 vērienīgas izstādes, sniedzot iespēju Latvijas iedzīvotājiem un valsts viesiem iepazīties un skatīt savām acīm dažādu valstu un kultūru mākslu.

Tuvākajā laikā Mākslas muzejā Rīgas birža plānota Baltijā pirmā Senās Ķīnas mākslas izstāde (no Rietumu Džou dinastijas 1046. g. pirms m.ē. – 771. g. pirms m.ē. līdz Min dinastijai 1368–1644 mūsu ērā). 2017. gada sākumā Mākslas muzejs "Rīgas birža" iepriecinās apmeklētājus ar Spānijas izcilākā muzeja Prado kolekciju. Savukārt 2018. gadā, par godu Latvijas simtgadei, muzejā būs skatāma apjomīga Eiropas jūgendstila izstāde.

Piecu darbības gadu laikā muzejs saņēmis vairākus apbalvojumus gan Latvijas, gan Eiropas mērogā. Viena no lielākajām atzinībām ir 2013. gadā iegūtā Eiropas Muzeju gada balva. Eiropas Muzeju gada balvas eksperti, piešķirot žūrijas speciālo balvu, ierindoja Mākslas muzeju Rīgas birža astoņu veiksmīgāko pēdējo gadu laikā jaunatklāto muzeju kategorijā. Muzejs tika augsti novērtēts par mijiedarbību starp izcilas kvalitātes rekonstrukciju un noskaņu, ko radījis pats muzejs, īpaši uzsverot, ka sabiedrībai ir pieejama unikāla celtne, kuru iepriekš lietoja vien finanšu elites pārstāvji. MMRB ir arī balvas "Kilograms kultūras 2011" īpašnieks nominācijā "Gada notikums".

Foto: Publicitātes foto

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!