Foto: Publicitātes foto

Pirms diviem gadiem biedrības "Ascendum" izveidotā kustība "Mans Doms" nāca klajā ar iniciatīvu izgatavot Rīgas Doma Marijas kapelai jaunu vitrāžu. Metu konkursā uzvarēja jaunā arhitekta Kriša Zilgalvja neparastais koncepts "Ar degsmi par brīvu Latviju".

Nu jaunā Doma vitrāža, kas veltīta 1991. gada barikāžu piemiņai, no idejas sākusi tapt par realitāti, lai 29. aprīlī tiktu atklāta ar svinīgu koncertu Doma baznīcā. Šī vitrāža ir ļoti īpaša, no pārējām tā atšķirsies gan vizuāli, gan ar vēstījumu, savas nozīmības dēļ to iespējams salīdzināt tikai ar Brīvības pieminekli – arī tāpēc, ka līdzekļi vitrāžas izgatavošanai iegūti no ziedojumiem.

Mākslinieka Kriša Zilgalvja projekts, ko Latvijas speciālisti realizē sadarbībā ar ārvalstu profesionāļiem, šobrīd pietuvojies finiša taisnei. Izvērtējot piedāvājumus no stikla rūpnīcām dažādās pasaules valstīs, par labāko tika atzīts Latvijas stikla mākslinieces Andas Munkevicas uzņēmums "AM studio", kas speciāli vitrāžas izgatavošanai izveidojuši nepieciešamās tehnoloģijas un īpaši lielas stikla liešanas krāsnis. Vitrāža sastāv no deviņiem atsevišķiem logiem – lielākos no tiem veido 4,3 m augsti stikli ar vidējo biezumu 32 mm.

"Pēdējā laikā esam aizņemti, veidojot stiklam tēlnieciskās formas," stāsta Krišs Zilgalvis. "Katra forma, kurā tiks atliets stikls, vēl ir īpaši jāapstrādā, katram logam ir sava simbolika, savs vēstījums un katra loga reljefs prasa sava veida apstrādi." Viens no jaunās vitrāžas noslēpumiem ir tās reljefā iekodētā četru Latvijas novadu faktūra, kas radīs tveramu un fizisku klātbūtnes efektu, savienojot dabas, cilvēku un vēstures simbolus un veidojot vienotu piemiņas zīmes kompozīciju.

Viens no lielākajiem izaicinājumiem ir vitrāžas atsevišķo daļu izmērs un masa – gan Latvijai, gan pasaulei tas ir unikāla mēroga projekts.

Jāpanāk, lai četri lielākie vitrāžas elementi tiktu izlieti ar vienādu toni un dzidrības pakāpi. Jāņem vērā arī tas, ka vitrāža būs telpisks tēlniecisks darbs, kura šķautnes un reljefs spēlēs būtisku māksliniecisku lomu – gaismas rotaļas tajās radīs vizuālu efektu, kas būs vērojams ne tikai no baznīcas iekšpuses, bet arī no Doma laukuma puses.

Vitrāžas radīšanas procesā iesaistītajiem vairāk kā trīsdesmit cilvēkiem šis ir unikāls projekts. Tehnoloģisko izpēti un risinājumus palīdzējusi izstrādāt starptautiskā inženierkompānija "Arup", kas pazīstama ar tādiem projektiem kā Sidnejas opera un Pompidū centrs Parīzē, kā arī ar projektiem Pekinas un Londonas olimpiādēs. Latvijā specifisko jaunās vitrāžas radīšanas procesu organizē kompānija "Vincents Arhitektūra".

Šobrīd tas jau ir skaidrs – vitrāža būs gatava un šogad, kad Rīga ir kultūras galvaspilsēta, tā tiks ievietota paredzētajā vietā. Atskatoties uz divu gadu darbu, Krišs Zilgalvis atzīstas: "Šajā laikā ideja kļuva spēcīgāka un izteiksmīgāka – izkristalizējās doma par to, kādam tad jābūt pašam stiklam, arī pielietotās tehnoloģijas soli pa solim kļuva skaidrākas. Sākotnēji bija tā, ka varēja apmulst un aizrauties ar tehnoloģiskajām iespējām. Bija svarīgi izvēlēties ilgtspējīgus risinājumus un noturēt idejas tīrību – to, ka vizuālo tēlu veido pati gaisma, kas atspoguļojas stiklā, bet tehnoloģija ir tikai instruments."

Jaunās vitrāžas atklāšanas koncertā, uz kuru tiks lūgti barikāžu dalībnieki, piedalīsies dažādu paaudžu mūziķi, vēršot skatu Latvijas nākotnē. "Mūsu paaudze ir tā, kas barikāžu laikā mācījās pamatskolas pirmajās klasēs, taču iespaids par to, cik nozīmīgi ir bijuši šie notikumi, ir palicis neaizmirstams," runājot par vitrāžas projektu, atceras biedrības "Ascendum" vadītāja Zaiga Pūce. "Ar šo vitrāžu mēs vēlamies radīt paliekošu zīmi tam, ka tautas brīvības alkas ir īstenojamas un tas vienmēr ir panākams pašu spēkiem."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!