Maratona laikā vienu kilometru varēs izdejot un izdziedāt
Foto: Zigismunds Zālmanis (NIKON)

Iekļaujoties Eiropas Kultūras galvaspilsētas notikumu programmā visu "Nordea Rīgas Maratona" distanču dalībnieki šogad, 18.maijā "ar dziesmu" skries jaunās trasēs, kurās iekļausies arī Brīvības iela un "Brīvības ielas kultūras kilometrs" – īpaša kultūras, mūzikas un sadziedāšanās programma skrējiena laikā Brīvības ielā.

Kultūras goda sardze

Kultūras kilometrs sākas simboliski – pie Brīvības pieminekļa, kur maratona dalībniekus un apmeklētājus sagaida "Kultūras goda sardze", kurā pulcēti tautas deju dejotāji un koru dziedātāji. Ar dziesmu, deju un mūsu kultūras slavinājumu tiek sagaidīti un pavadīti skrējēji.

Vienīgo reizi pie Brīvības pieminekļa būs nevis, militārā goda sardze, bet simboliska un unikāla "Kultūras goda sardze". Aleja pie Brīvības pieminekļa līdz Zigfrīda Anna Meirovica bulvārim atvēlēta dejotājiem un koristiem, lai godinātu kultūru Latvijā, parādot to Rīgas iedzīvotājiem, maratona dalībniekiem, pilsētas viesiem, kā arī pašmāju un ārzemju medijiem.

Uz pasākumu aicināti koristi – gan esošie, gan bijušie, - kuri dienas laikā izdzied tautā iemīļotāko dziesmu svētku, un ne tikai, repertuāru.

"Nordea" skatuve

Elizabetes un Brīvības ielu krustojumā atradīsies "Nordea skatuve". Tajā populārākos hitus (no 1914.gada līdz pat 2014.gadam) atskaņos atzītākie Latvijas skatuves mākslinieki.

Skrējēji tiks uzmundrināti ar ikvienam atpazīstamām dziesmām latviešu, krievu, angļu un citās valodās, kuras klausījās mūsu vecmāmiņas, mūsu tēti, mēs paši un mūsu bērni. Tā ir mūsu pēdējās simtgades vēsture caur dažādu laika posmu aktuālākajām melodijām, neaizmirstot arī šodienas hitus.

'Nordea' skatuves programmā iekļautās dziesmas:

  • "Laša dziesma" - mūzikas autors J. Mediņš, teksta autors nezināms;
  • "Neskumsti, meitenīt" - mūzikas autors A. Vinters, teksta autors A. Vinters;
  • "Mīlu tevi rītā, vakarā" - nav zināms;
  • "Bildinājums" - mūzikas autors Raimonds Pauls, teksta autors Alfrēds Krūklis;
  • "Cauri pilsētai" - mūzikas autors Elga Īgenberga, teksta autors Alfrēds Krūklis;
  • "Alvas zaldātiņi" - mūzikas autors Imants Kalniņš, teksta autors Māris Čaklais;
  • "Vernisaž" - mūzikas autors Raimonds Pauls, teksta autors;
  • "Deviņvīru spēks" - mūzikas autors Edmunds Goldšteins, teksta autors Alfrēds Krūklis;
  • "Vella kalpu dziesma" - mūzikas autors Raimonds Pauls, teksta autors Jānis Arenauds;
  • "Dziesma par pēdējo lapu" - mūzikas autors Raimonds Pauls, teksta autors Jānis Peters;
  • "Vien atdod sportam mazo pirkstiņu" - teksta autors Juris Brežģis;
  • "Atgriešanās" - mūzikas autors Zigmārs Liepiņš, teksta autors Māra Zālīte;
  • "Dzeltenās kurpes" - mūzikas autors Uldis Marhilēvičš, teksta autors Kaspars Dimiters;
  • "Nāc dejot" - autors Gvido Linga, teksta autors Igors Linga;
  • "Tu un es" - mūzikas autors Harijs Zariņš, teksta autors Harijs Zariņš;
  • "Alumīnija cūka" - mūzikas autors Andris Freidenfelds, teksta autors Andris Freidenfelds;
  • "Brīvdiena" - mūzikas autors Kārlis Lācis, teksta autors Jānis Elsbergs;
  • "Plaukstas lieluma pavasaris" - mūzikas autors Renārs Kaupers, teksta autors Renārs Kaupers;
  • "Tā daļa Rīgas" - mūzikas autors Māra Upmane-Holšteine, teksta autors Māra Upmane-Holšteine;
  • "Es skrienu" - mūzikas autors Lauris Reiniks, teksta autors Lauris Reiniks un Mārtiņš Freimanis.

Brīvības iela no Elizabetes ielai līdz Stabu ielai

Tālākajā Brīvības ielas posmā būs apskatāmi kultūrvēsturiski atsauces punkti – dažādie Brīvības ielas nosaukumi, kas mainījušies līdz ar varas maiņu dažādos laikmetos visa gadsimta gaitā.

Šajā Brīvības ielas posmā ar dažādu performanču, vēsturisku citātu un publisko runu fragmentu atskaņošanu ikviens varēs iejusties dažādu vēsturisko laikmetu atmosfērā.

Rekords ar trejdekšņiem

2008. gada 25. oktobrī uzstādīts Ginesa Pasaules rekords "garākā deja", izpildot "Gatves deju". Ir pagājuši jau 6 gadi un ir pienācis laiks, lai radītu jaunu rekordu.

Šogad Latvijas tautas deju dejotāji aicināti piedalīties grandiozā un vēl nebijušā projektā, kad pie Brīvības pieminekļa tiek pulcēti dejotāji un koristi, lai dejotu, sadziedātos atbalstītu un uzmundrinātu "Nordea Rīgas Maratona" skrējējus, kā arī veidot Ginesa rekordu "Deja ar visvairāk trejdekšņiem".

Trejdeksnis rakstos minēts pirmo reizi XVIII gs. Šāda mūzikas instrumenta nav nevienai citai tautai. Tāpēc Kultūras galvas pilsētas gadā vēlamies uzsvērt un parādīt Latviešu tautas kultūras mantojuma identitāti, kā arī mūsu dejotāju kustību.

Plkst. 13 mēģināsim sasniegt jaunu rekordu, gaidot 2014. gada lielāko dziesmu un deju notikumu - lieluzvedumu "Lec Saulīte" Mežaparka estrādē. Kā rekorda dejas skaņdarbs izvēlēta šī gada deju uzveduma "Lec Saulīte" dziesma "Saulītes peldināšana", kuru veidojis Raimonds Tiguls. Horeogrāfiju veidos Triju zvaigžņu ordeņa kavalieris horeogrāfs Jānis Ērglis. Rekords un kultūras goda sardze tiks veidoti sadarbībā ar Dziesmu svētku biedrību.

Trasē saskaņā ar Eiropas valstu mūzikas motīviem

Kopumā trasē būs 13 mūzikas punkti, kur saimniekos DJ Toms Grēviņš, Uģis Joksts, Dīvs Reiznieks, Dace Grimze un citas sabiedrībā populāras personības.

Katra mūzikas punkta vadmotīvs šogad būs pieskaņots kādai no Top 15 valstīm, kuru skrējēji Rīgā ierodas viskuplākajā skaitā – no Somijas un Igaunijas līdz Lietuvai, Itālijai, Vācijai, Krievijai un Francijai.

Savukārt par godu Latvijas dalības NATO desmitgadei, skrējiena dalībniekus pie Aizsardzības ministrijas Valdemāra un Elizabetes ielas stūrī iepriecinās Nacionālo bruņoto spēku Štāba orķestris.

2013.gada "Nordea" Rīgas maratona fotoreportāža

Tags

Andris Freidenfelds Gvido Linga Igors Linga Imants Kalniņš Jānis Elsbergs Jānis Peters Kārlis Lācis Kaspars Dimiters Rimi Rīgas maratons Lauris Reiniks Māra Zālīte Māra Upmane Māris Čaklais Mārtiņš Freimanis Pasaules rekords Raimonds Pauls Raimonds Tiguls Renārs Kaupers Toms Grēviņš Рижский марафон Nordea
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form